Es neesmu piekritējs šādai idejai, jo nedomāju, ka būs ieguvumi. Manuprāt, Latvijā nodokļu administrēšana un iekasēšana būtu jāvienkāršo, lai nodokļos varētu iekasēt vairāk naudas, bet viss nodokļu administrēšanas un iekasēšanas process kļūtu lētāks. Ja tiks nolemts, ka jāsamazina PVN pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem - teiksim, maizei, gaļai, pienam, - tad sāksies bezgalīgas diskusijas par to, kuri produkti ir, kuri nav pirmās nepieciešamības pārtikas preces, piemēram, vai kefīrs ir pirmās nepieciešamības prece, vai jogurts ir pirmās nepieciešamības prece un tā tālāk. Turklāt es domāju, ka cenu samazinājums, kas tiks iegūts, mazinot PVN, tirgū vienkārši pazudīs. Jāmeklē citi mehānismi, nevis PVN samazināšana daļai pārtikas produktu.
Vēl jāņem vērā - Latvijā ir apjomīga ēnu ekonomika, tas nav noslēpums, to pierādījuši ekonomikas analītiķu pētījumi, un ievērojamu ēnu ekonomikas daļu veido tieši aplokšņu algas. Taču arī tie cilvēki, kuri saņem aplokšņu algu vai arī veic kādus amatniecības darbus, par saņemto samaksu neizsniedzot kvīti, iepērkas veikalos un tieši ar PVN palīdzību savu naudu ienes valsts budžetā. Būtu jādomā nevis par PVN samazināšanu, bet par to, ka mums Latvijā jāveicina vietējais patriotisms. Valstiskā līmenī Latvijas iedzīvotāji būtu jāaicina pirkt to produkciju, kas te ražota, un jābūt virzībai uz to, lai veikalu plauktos primāri būtu izliktas Latvijas preces, turklāt lai mūsu valsts produkcija būtu viegli atpazīstama un labi pamanāma.
Kā veicināt Latvijas iedzīvotāju patriotismu, lai cilvēkus mudinātu pirkt vietējās preces? Iepriekš bijušas gan veiksmīgas, gan ne īpaši veiksmīgas vietējo produktu popularizēšanas kampaņas.
Nevar teikt, ka Latvijas iedzīvotājos nebūtu patriotisma un vēlmes izvēlēties vietējos ražojumus, bet patriotisms ir kā ugunskurs - tas var arī apdzist. Patriotisms jārosina, tas jāpapildina, arī ugunskuram, lai tam būtu silta, gaiša liesma, regulāri jāpiemet malka. Ja mūsu Valsts prezidents itāļu žurnālā būtu redzams ar rupjmaizes kukuli rokās, tad šai fotosesijai būtu patriotisma pieskaņa, diemžēl patriotisma pieskaņas nebija. Vajadzētu jau skolās, jau bērnudārzos veicināt to, ka tiek lietoti Latvijas ražojumi, un mudināt cilvēkus savām maltītēm mājās izvēlēties Latvijā ražotu pārtiku.
Jums ir ilga pieredze maizes biznesā - jau kopš XX gadsimta 90. gadu sākuma. Redzams, ka jūsu bizness tāpat kā daudzu citu Latvijas uzņēmēju bizness attīstās, piedzīvo labākus un grūtākus laikus, tomēr virzās uz izaugsmi. Vērojot valsts pārvaldē un politikā notiekošo, jūs izaugsmi neredzat?
Latvijā valsts pārvaldes procesi kopumā iegājuši muļļāšanās stadijā, es pat teiktu, stagnācijas stadijā. Pirms gadiem 12-15 varēja redzēt, ka problēmas tiek risinātas, ka tiek meklēts ceļš uz izaugsmi. Patlaban politiķi, deputāti un valdība tikai runā, jo runāt vajag, un tiek veiktas dažādu politisko spēku mārketinga kampaņas bez reāla seguma. Vēlreiz un vēlreiz gribu uzsvērt - mums vajadzīga valsts pārvaldes reforma. Būtiska valsts pārvaldes reforma Latvijā neatkarības gados vispār nav bijusi. Vajadzēja reformu veikt tā, kā tas notika Igaunijā, bet tas nav izdarīts.
Visu interviju ar uzņēmēju Normundu Skauģi lasiet pirmdienas, 10. oktobra, avīzē Diena!