Skandāli ir arī ārpus banku skandāla

Vispirms jau uzmanību piesaista klusā vienprātība, kādā gan Nacionālā drošības padome, gan Saeimas Nacionālās drošības komisija paudusi atbalstu pašreizējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša darbam šajā amatā arī turpmāk. Īpaši pēc tā, cik daudzi skandāli bijuši saistīti ar viņa pieņemtajiem vai nepieņemtajiem lēmumiem. Vai tas nozīmē, ka viss piedots? Vai varbūt lēmēji sapratuši, ka ne par vienu citu pretendentu uz šo amatu tāpat nevarēs vienoties? Bet varbūt šoreiz tāda ir taktika – necelt traci pirms laika, nevienam neiezīmēties kā "sliktajam", bet, ja nu "netīšām" Saeimas balsojumā vairums būs pret vai atturēsies, varēs pārsteigumā noplātīt rokas, atrunāties, ka "tāda nu ir demokrātija", un virzīt to, kurš vairumam deputātu varētu būt tīkamāks? Visādi var būt. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka laika arī šādiem manevriem vēl ir gana daudz – pašreizējā SAB direktora pilnvaru termiņš beidzas vien maijā.

Nupat Ekonomikas ministrija vēstīja, ka pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OIK) ietvaros vēl septiņām atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijām. Līdz ar to kopumā līdz šim atceltas atļaujas 15 elektrostacijām. Ministrija akcentē, ka tas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 214 miljoniem eiro, taču te laikam būtiskāks cits jautājums – vai tiešām bija vispirms jābūt televīzijā un citos medijos saceltam skandālam, uzrādot blēdīšanos ar šīm atļaujām, lai kaut kas beidzot šajā jomā tiktu savests kārtībā?!

Līdzīgs piemērs ir ar likumā paredzēto milzu atlīdzību banku likvidatoriem. Tiešām tikai tagad to pamanīja? Tiešām arī pašiem lēmumu pieņēmējiem no tā bija krietni liels finansiāls labums? (Par to, ka tā ir, diez vai kādam šaubas, bet gribētos, lai arī paši beidzot to atzīst.)

Interesanti procesi norisinās saistībā ar partiju gatavošanos vēlēšanām. Partija Kustība Par! (kura gan pārsvarā gadījumu drīzāk iestājas pret kaut ko) nupat piedzīvojusi pirmo lielo šķelšanos – tās dibinātāji Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins to pametuši, savukārt Lolita Čigāne un Ints Dālderis klaji ignorējuši savu partijas biedru lēmumu, ka Kustības Par! pārstāvjiem būtu jāpamet Vienotības frakcija. Te divi aspekti. Pirmais – jaunienācēji politikā jūt, ka tiem jāpozicionējas kā tīriem un nevainīgiem, bet tam kolēģu palikšana valdošajā koalīcijā būtiski traucē. Otrais – lai kādi būtu ideāli, katrs politiķis kaut vai mazliet, bet domā arī par savu tagadni un nākotni – palikšana tuvāk Vienotībai ļauj gan saglabāt amatus Saeimā, gan arī ar lielāku ticamību tikt pārvēlētam. Iepriekš par to nepadomāja?

Vēl tika ziņots, ka Čehijas cietumā piekauts tur kopš pērnā pavasara "iesēdinātais" par aktīvu dalību 13. janvāra grautiņos apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš. Iepriekš Bērziņam bija piespriests nosacīts sods, kas bēguļošanas dēļ pārtapis par reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Ko te piebilst? Spilgts piemērs, ka bēguļošana no soda nav risinājums – nosacīta soda gadījumā problēmu būtu bijis krietni mazāk. Otrkārt, varbūt Latvijas cietumi nav tie sliktākie?...