Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija
Valdības lēmumi būtiski ietekmēs politisko spēku reitingus

Šī ir visu kopīgā krīze!

Plaši izplatīts mīts, kas tiek kultivēts saistībā ar Covid-19 krīzi, ir tāds, ka problēmas, kas jārisina mūsu sabiedrībai, ir raksturīgas tieši Latvijai. Šo mītu gan var kliedēt, ja Dienā un citos medijos regulāri lasa rakstus par ārvalstīs notiekošo un ja neignorē citām valstīm veltītos sižetus elektroniskajos medijos. Tad kļūst skaidrs, ka Covid-19 krīzes mērogi ir globāli un saslimšanas riski, tāpat kā finansiālu grūtību draudi, uzglūn cilvēkiem gandrīz visā pasaulē.

Daudzu valstu valdībām šopavasar jāatrod variants, kā nodrošināt atbalstu dīkstāvē nonākušajiem uzņēmumiem un arī ikvienam cilvēkam, kas zaudējis iztikas līdzekļus. Latvijas valdība ar saviem meklējumiem nav unikālā situācijā. Optimālā scenārija meklēšana notiek, piemēram, arī Igaunijā, kur, lai gan Latvijā ierasts uzskatīt, ka pie igauņiem viss ir labāk, ar ideālā risinājuma atrašanu nemaz neiet viegli. Taču Igaunijas politiķis Helirs Valdors Sēders, kurš pārstāv partiju Pro Patria, ir paudis visai svarīgu atziņu: "Mēs nedrīkstam Igaunijā veidot divas paralēlas pasaules. Privāto sektoru, kas griež, griež un samazina algas, un sabiedrisko sektoru, kur nekas netiek samazināts, bet tiek izmaksāti bonusi un izdevumi palielinās" (portāls Lsm.lv 8. aprīlī).

Sēdera atziņa būtu jāuztver nopietni arī mūsu valstī pie varas esošajiem politiķiem. Diemžēl daži valsts sektorā strādājošie jau atļāvušies augstprātīgi paust – uzņēmēji paši vainīgi, ka nav izveidojuši uzkrājumus krīzes brīdim. Taču ikvienam, kuram alga tiek maksāta no valsts budžeta, vajadzētu atcerēties, ka šī nauda, kas ik mēnesi ieripo viņa kontā, nāk no visu uzņēmēju – gan no mazā biznesa, gan no vidējo uzņēmumu, gan no gigantisku kompāniju – veiktajiem nodokļu maksājumiem. Turklāt sociālajos tīklos manāmais apgalvojums, ka privātajā sektorā strādājošie līdz Covid-19 krīzei pelnījuši daudz vairāk naudas nekā no valsts budžeta atalgotie cilvēki, ir kārtējais mīts lētticīgajiem. Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka pērn vidējā ikmēneša bruto darba samaksa privātajā sektorā bijusi 1067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1103 eiro, bet sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, – 1055 eiro. 

Ir visai ticams, ka valdības šopavasar pieņemtie lēmumi būtiski ietekmēs pie varas esošo politisko spēku reitingus. Taču tas, vai mūsu valdība demonstrēs, ka Covid-19 krīzes smagums jāiznes tikai veselības aprūpes sistēmai un privātajam sektoram, vai tomēr nebaidīsies pieprasīt, lai arī valsts sektors optimizē savus tēriņus, var būtiski ietekmēt ne tikai iedzīvotāju izvēli nākamajās vēlēšanās, bet arī attieksmi pret valsti kopumā.

Top komentāri

:)
:
Varētu autorei piekrist, bet... 1) vai labāk šobrīd uzsēdināt atbrīvotos ierēdņus uz bezdarbnieku pabalstiem, izsmeļot šo fondu? Jo dīkstāves naudu jau viņiem nemaksās... 2) valsts tēriņi tāpat nonāk apritē, tai skaitā - liela daļa - privātajā sektorā, tai skaitā arī valsts pārvaldes atalgojumi, sildot ekonomiku..
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neaizmirst par trūcīgākajiem

Sabiedrības labklājība ir tēma, par kuru tiek runāts gan mūsu valsts svētkos, gan ikdienā. Bieži tiek spriests, kā labklājības aspektā Latvija izskatās uz abu pārējo Baltijas valstu fona un uz kopēj...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē