Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Serbija starp Rietumiem un Austrumiem

Iepriekšējās nedēļas beigās Serbijā notika referendums par izmaiņām valsts konstitūcijas punktos, kuri attiecas uz valsts tiesu sistēmu. Šīs izmaiņas tiek uzskatītas par nepieciešamu priekšnoteikumu Serbijas potenciālajai dalībai Eiropas Savienībā (ES).

Izmaiņas attiecas uz tādu institūciju kā Augstā tiesnešu padome un Augstā prokuroru padome locekļu iecelšanas kārtību. Iepriekš tiesu sistēmas augstāko amatpersonu iecelšana atradās valsts parlamenta kompetencē, turpmāk ar to nodarbosies pašas minētās institūcijas. Referendumu un izmaiņas, atsaucoties uz nepieciešamību nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību, aktīvi atbalstīja ES un arī ASV diplomāti, tostarp eiropieši uzsvēra, ka bez garantēti neatkarīgas tiesu sistēmas Belgradai durvis uz ES atvērtas netiks. Cits būtisks arguments bija korupcijas, tajā skaitā politiskās korupcijas, riski, kas jau gana spilgti izpaužas atsevišķās tā sauktās jaunās Eiropas valstīs, kur tiesu amatpersonu nozīmēšana atrodas politiķu rokās.
Tajā pašā laikā interese par referendumu Serbijā bija pieticīga, un, apzinoties, ka dalība tajā ar ļoti augstu ticamības pakāpi nebūs pietiekama, lai referendums tiktu atzīts par notikušu, valsts parlaments pagājušajā gadā mainīja nacionālo likumu par referendumiem. Rezultātā, lai arī 16. janvāra referendumā piedalījās tikai 30,1% balsstiesīgo (no kuriem izmaiņas atbalstīja 62%), balsojums tiek uzskatīts par notikušu un juridiski saistošu.

Jautājums, cik lielā mērā referendums ir pietuvinājis Serbiju apvienotajai Eiropai, gan paliek atklāts. Iestāšanās sarunas valsts oficiāli sāka 2012. gadā un Serbijas vadība ir paziņojusi, ka cer uz pievienošanos ES 2025. gadā, tomēr šajā ceļā pastāv vēl arī citi ļoti būtiski un daudz lielāka mēroga šķēršļi – Kosovas neatkarības atzīšana, Belgradas īpašās attiecības ar Maskavu, kā arī ievērojamā ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu. Nav mazsvarīga arī valsts iedzīvotāju ievērojamas daļas noraidošā attieksme pret iespējamo dalību Ziemeļatlantijas aliansē, kas bieži tiek saistīta arī ar dalību ES. 1999. gadā piedzīvotie NATO uzlidojumi joprojām ir nesadzijusi rēta, kas nevairo serbu uzticību Rietumiem.

Kosovas neatkarības atzīšana, jāatgādina, ir vēl viena prasība Belgradai, taču, kā un vai vispār iespējams to panākt, īsta priekšstata nevienam nav. Serbijā valdošo noskaņojumu dēļ pat visproeiropeiskākie «nopietnie» politiķi par Kosovas neatkarības atzīšanu uzdrošinās runāt tikai piesardzīgi un varbūtības izteiksmē. Par daudz ko liecina arī tas, ka Serbija kategoriski atsakās atbalstīt pret Krieviju vai Ķīnu vērstas sankcijas, vai ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kad viņš 2019. gada janvārī ieradās oficiālā vizītē Belgradā, sagaidīja ap simts tūkstošiem viņa atbalstītāju.

Ir vēl arī virkne citu apstākļu, kuru dēļ rodas aizdomas, ka Serbijas iespējamā dalība ES ir vairāk iluzors nekā reāls mērķis vai vismaz – ka kopā ar Belgradu apvienotā Eiropa ar augstu ticamības pakāpi iegūs arī problēmas, kuru risinājumus tā diezin vai ir spējīga piedāvāt. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Turīgie pagaidām izvelk

Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik ļoti drūmas, kā varētu šķist, dzīvojot ar ziņām par karu Ukrainā, augošo inflāciju, grūtībām veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumus vai šo p...

Balkāni atgādina par sevi

Pagājušajā nedēļā Balkānu valsts Kosova iesniedza iestāšanās pieteikumu Eiropas Padomē (EP), tāpat vairākas Kosovas augstākās amatpersonas ir izteikušās, ka ir gatavas aktualizēt jautāj...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē