Izskatās, ka Eiropā dažādu multikulturālisma un sekulārisma ideju dēļ iestājusies tāda kā identitātes krīze. Ja imigranti, kas pēdējā laikā ieceļo milzīgā skaitā, ir ar savu stingru vērtību un tradīciju sistēmu, no tās negrasās atteikties, tad eiropiešu galvenā vērtība nu ir, ka katram var būt savas vērtības un tradīcijas, bet skaidrs, ka tas nevar kalpot par pamatu integrācijai, drīzāk pretēji - dezintegrācijai. Kā jūs uz to raugāties?
Jūs precīzi aprakstījāt situāciju. Postmodernā domāšana neatzīst patiesības, kas derētu visiem. Tā balstās uz cilvēka personīgo izvēli un indivīda brīvību. Ir jumta jēdzieni kā politkorektums un tolerance, taču tie tikai apsedz reālo sadrumstalotību. Dzīve tādos brīvības apstākļos nav nepatīkama - kamēr vien politkorektums nekļūst represīvs. Taču sadrumstalota sabiedrība ir ievainojama. Tā izdzīvo drošos, labklājīgos apstākļos, kad nevajag kopā saucēja. Bet kopsaucēja mums īsti vairs nav. Mēs ne tikai zaudējam kopējo bildi, pēc kuras salikt sabiedrības puzli, bet mūsu kārbiņā ir gabaliņi no dažādām puzlēm. Komfortablajā, drošajā Eiropā tas var būt dzīvotspējīgs modelis, taču dzīve mainās.
Pārmaiņas virza ideoloģija, kas 60., 70. gados attīstījās intelektuāļu vidē, tajā skaitā universitātēs, kur mācījās topošie žurnālisti. Tādēļ virzība ir neticami strauja. Medijos ir daudz progresistu, bet mediji ir spēcīgs pārliecināšanas instruments. Ja kāds pauž pretējas idejas, tam jārēķinās ar uzbrukumiem, kas bieži ir vienkārši melnais PR, apsaukāšana un iebiedēšana.
Tad, atvainojiet, vienīgais, kas var vest pie prāta, ir terora akti?
Terora akti ir vēl lielāks neprāts, kas ved tikai uz iznīcību. Es labāk izvēlos dzīvot Eiropā ar visām progresa utopijām nekā Daēš kalifātā. Taču vai tiešām izvēle ir tikai starp galējībām? Vai normāla dzīve ar veselīgiem ideāliem ir kļuvusi nevajadzīga? Baznīcai pārmet, ka tā cenšas atgriezt viduslaikus vai tamlīdzīgi. Es teiktu, ka baznīca drīzāk cenšas saglabāt normālu dzīvi un normālas, dabiskas attiecības starp cilvēkiem. Es nevēlos nodarboties ar vispārēju kritiku, tikai jautāju - cik utopija ir gatava reālajai pasaulei? Terora akti pieder reālajai pasaulei tāpat kā masu migrācija. Tas liek pārbaudīt miera laikam derīgās idejas. Vēl pirms Briseles uzbrukumiem Mosulas arhibīskaps Amels Šimons Nona, kura bīskapiju iznīcināja Islāma valsts, rakstīja eiropiešiem atklātā vēstulē: «Arī jums jāapdomā Tuvo Austrumu pieredze. Arī jūs esat briesmās. Jums jāpieņem cieti un drosmīgi lēmumi, kaut arī tas jums maksātu nonākt pretrunā ar saviem principiem.» Pagaidām Eiropa tam nav gatava.
Visu interviju ar Latvijas arhibīskapu Jāni Vanagu lasiet trešdienas, 30.marta, avīzē Diena!