Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Risks zaudēt vēlētāju balsis

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, jaušamas bažas, ka vēlētāju aktivitāte var būt zema. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 54,56% no visiem balsstiesīgajiem vēlētajiem, kas nav daudz. 2019. gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aktivitāte bija vēl zemāka – 33,53%.

Nesen EP Latvijas birojs publiskoja atskaiti par astoņu no mūsu valsts ievēlēto deputātu paveikto, atgādinot par to, kuri ir tie politiskie spēki, kas pārstāv mūsu valsti. Jānorāda, ka pirms trim gadiem EP vēlēšanās divus mandātus ieguva Jaunā Vienotība, divus Nacionālā apvienība, divus Saskaņa, bet pa vienam – gan Attīstībai/ Par!, gan Latvijas Krievu savienība

Iespējams, ja vēlētāju aktivitāte nebūtu tik zema, ka nobalso vien tikai aptuveni trešdaļa no visiem balsstiesīgajiem, EP vēlēšanu rezultāti būtu savādāki. Un, protams, to pašu var teikt arī par citu vēlēšanu rezultātiem, jo nekāda izcilā vēlētāju aktivitāte nebija ne 2020. gadā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ne 2021. gadā notikušajās pārējo pašvaldību vēlēšanās.

Nenoliedzami, ikviens balsstiesīgais iedzīvotājs par to, vai vispār dodas pie vēlēšanu urnas, ir atbildīgs pats. Vēlētāji ir pilngadīgi cilvēki, kuriem pašiem ir jāapzinās savas rīcības sekas, tāpēc par zemu vēlēšanu aktivitāti vainot vienīgi politiskos spēkus, pārmetot, ka politiķi neprot uzrunāt sabiedrību, nebūtu taisnīgi. Taču arī politiķiem ir jāapzinās savas rīcības sekas.

Patlaban jau pavīd risks, ka valdošā koalīcija ar lēno, samudžināto rīcību attiecībā uz atbalsta piešķiršanu energoresursu cenu kāpuma pārvarēšanai aizvainos savus visnotaļ racionālos vēlētājus un viņi 1. oktobrī var palikt mājās. Var gadīties arī tā, ka savu piekritēju cerības neattaisnos nopietnākās, ārpus valdošās koalīcijas esošās partijas. Uz šāda fona savu elektorātu ar skaļiem, tukšiem solījumiem var censties mobilizēt populisti, kuri orientējas uz tādiem vēlētājiem, kurus viegli ietekmēt ar šovmeņu metodēm.

Tā sabiedrības daļa, kas provizoriski ir valdošās koalīcijas partiju un nopietnāko opozicionāru elektorāts, negaida, ka visu apkures sezonu automātiski saņems tik lielus pabalstus, kas pilnībā nosegs energoresursu rēķinus. Tomēr arī cilvēkiem, kuri parasti paļaujas uz sevi, netraucējot valsts un pašvaldību dienestus, ir svarīgi zināt, vai būs iespēja iegūt atbalstu tādā gadījumā, ja ar mājokli saistīto maksājumu apjoms pietuvosies ienākumu līmenim, vai arī uz atbalstu cerēt nevar.

Diemžēl pagaidām precīzu atbilžu no mūsu valdības nav, un tas var veicināt vēlētāju aktivitātes kritumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē