Partijai Latvijas attīstībai vajag placdarmu reģionos, kuru tā, spriežot pēc vēlēšanu rezultātiem, nav spējusi iegūt, pat pārgrozot Latvijas karti ar savām polittehnoloģijām pakārtoto administratīvi teritoriālo reformu. Attīstībai būs dažviet novados jāķeras pie tā, ko tā vislabāk prot, – shēmošanas, lai sabloķētos ar kādu no uzvarētājiem. Attīstība un Kustība Par! jau šajās pašvaldību vēlēšanās startēja atsevišķi, un Par! niecīgie panākumi tikai apliecina, ka Attīstībai, ja tā vēlas saglabāt ietekmi pie valdības galda, jāmeklē cits partneris, ar ko saliedēt spēkus Saeimas vēlēšanās. Tik liberāli noskaņotai partijai kā Par! ir grūti savam vietējam sarakstam piesaistīt cilvēkus, kuri gan atbalstītu šo ideoloģiju un problēmu loku, gan vienlaikus būtu ar ievēlamības potenciālu. Jo, kas šķiet stilīgi uzskatu un tikumu kausējamajā katlā Rīgā, tas var šķist dīvaini un nepieņemami reģionālā līmenī. Kamēr vien liberālie hipsteri nepiedeklarēsies no Rīgas dzīvokļiem atpakaļ vecāku vai vecvecāku lauku mājās, tas laikam tā ir un paliks.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) esot ņēmusi ļaunā savu vietvalžu pārvilināšanu uz Attīstību un šobrīd šādu partnerību neizskatot. Savukārt zaļzemnieki uzskata, ka Attīstība stāv aiz ļoti agresīvās melnās kampaņas pret viņu kandidātu Gati Truksni pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā, un tas esot pat ne saļodzījis, bet pārvilcis svītru aizkulišu sarunu turpināšanai par iespēju Latvijas Zaļajai partijai startēt kopā ar Attīstību nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Turklāt vairāki it kā no Attīstības saraksta ievēlētie pašvaldību vadītāji patiesībā jau šoreiz tika pārvilināti no Zaļo un Zemnieku savienības un LRA, kuras pat par spīti startēšanai no Saeimas opozīcijas ir uzskatāmas par šo vēlēšanu uzvarētājām. Visticamāk, šī tendence turpināsies, un agresīvākās varas partijas atbilstoši labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) ieskicētajam scenārijam "pirms priecāties par uzvaru vēlēšanās, neaizmirstiet, ka naudas plūsmu uz reģioniem kontrolēsim mēs – četras valdības partijas!" turpinās pārvilināt vai, drīzāk, ar šantāžu piespiest kādus vietējos līderus mainīt politisko piederību vai veidot īpatnējas koalīcijas, tā "pārrakstot" pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Par to uztraucas opozīcijas politiķi, un, lai uztraucas, varētu teikt! Ja vien šādas metodes, lemjot par to, kuriem novadiem attīstīties, nebūtu klaji negodīgas pret politiskajās spēlēs neiesaistītajiem iedzīvotājiem, kuri izdarījuši izvēli demokrātiskās vēlēšanās.