Vienlaikus Irāna notiekošo oficiāli traktē tikai kā nenozīmīgu robežkonfliktu, savukārt talibu valdība Kabulā savu oficiālo viedokli par notiekošo tā arī nav paudusi. Tas liek domāt, ka minētās sadursmes varētu būt atsevišķu vietējo vai reģionālo talibu komandieru pašiniciatīva. Lai arī šī kustība pie varas Afganistānā atrodas kopš 2021. gada augusta beigām, kad šo valsti pameta pēdējie amerikāņu karavīri, tiek uzskatīts, ka stingra militārā hierarhija Taleban rindās šajā laikā tā arī nav parādījusies, kamdēļ daudzi tā dēvētie lauka komandieri, it īpaši reģionos, turpina rīkoties paši pēc saviem ieskatiem.
Ticamas un pārbaudāmas informācijas par to, kas novedis pie robežkonfliktiem, arī ir maz, vai tā ir ļoti pretrunīga, un attiecīgi ir problemātiski gūt priekšstatu par reālo situāciju. Tajā pašā laikā potenciāli attiecības ar Taleban vai vismaz daļu kustības komandieru var kļūt par nopietnām galvassāpēm Teherānai vai pat novest pie tās iesaistīšanās lielāka mēroga karadarbībā, kas Afganistānā, kā liecina vēsturiskā pieredze, ir bezperspektīva ideja.
Būtiski, ka Afganistānā mīt gana ievērojams skaits šiītu musulmaņu (oficiāli vismaz 7%, kamēr neoficiāli tiek uzskatīts, ka šiīti varētu būt līdz pat trešdaļai valsts iedzīvotāju), kuru Irānas pierobežā mītošā daļa izteikti orientējas uz Teherānu – pasaules galveno šiītu islāma centru. Taleban savukārt ir konservatīvi radikāla sunnītu islāma kustība, un arī tās kodolu veido gandrīz tikai etniskie puštuni, bet Afganistānas šiīti pārstāv dažādas mazākumtautības. Rezultāts ir neizbēgamas domstarpības starp talibiem un šiītu musulmaņiem, it īpaši Afganistānas reģionos.
Iespējams, sava loma ir arī faktam, ka sunnītu islāma pasaulē netrūkst radikāļu, kuriem nešķiet pieņemama nesen panāktā attiecību normalizēšana starp Irānu un Saūda Arābiju (arī Persijas līča valstīm), kas paver perspektīvas reliģiski motivētu konfliktu novēršanai starp abu galveno islāma novirzienu sekotājiem. Attiecīgi pastāv arī iespēja, ka ar līdzīgi noskaņotu Taleban lauka komandieru starpniecību tiek mēģināts pavērst šo tendenci pretējā virzienā. Cik šādas aizdomas ir pamatotas, gan nav skaidrs, taču reliģiska konflikta draudi Irānas un Afganistānas pierobežā ir parādījušies.