Pirmšķietami izskatās, ka priekšlikuma ideja ir diezgan populistiska un bez konkrēta mērķa, būtībā – izrādīt kaut kādu politisku aktivitāti, ar ko atskaitīties saviem vēlētājiem ar piebildi "redziet, mēs te gribam uzlabot valstī politisko kultūru un sabiedrības politisko aktivitāti, bet ļaunie pārējie politiķi to nepieļauj".
Un te ne mazākajā mērā nav runa par to, vai šī ideja kā tāda ir pareiza vai nepareiza, – gluži vienkārši izskatās, ka idejas autoru rīcībā vispār nav nekādas argumentu bāzes, kādēļ pašvaldību vēlēšanu vecuma pazemināšana būtu vērtīga valsts attīstībai.
Pasarg Dievs, man ne mirkli nebūtu žēl, ja vēlēšanās varētu piedalīties pilsoņi, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu. Esmu diezgan drošs, ka gana liela daļa šo jauniešu savu politisko izvēli izdarītu daudz atbildīgāk un pārdomātāk par pašreizējiem vēlēt tiesīgajiem (un to ļoti labi ilustrē pēdējo vairāku Saeimu, pašvaldību un arī Eiroparlamentu vēlēšanu rezultāti).
Runa ir par pavisam ko citu – kā teicu, idejas autori tā arī nav pacentušies sagādāt kvalitatīvus argumentus, kādēļ pašvaldības vēlēt vajadzētu atļaut, jau sākot no 16 gadu vecuma. Nekādu kritiku neiztur deputātes Antoņinas Ņenaševas (P) "arguments", ka, pieņemot šādus grozījumus, tikšot veicināta sabiedrības iesaiste vēlēšanu procesā un nākotnē vēlēšanās varētu piedalīties vairāk cilvēku, nekā tas ir pašlaik. "Mēs redzam to, ka jauniešiem varam uzticēties," Ņenaševu citē LETA. Kā? Kā tieši tiks veicināta sabiedrības iesaiste vēlēšanu procesā? Un kāds sakars ir uzticībai ar vēlēšanu vecumu?
Vienlaikus arī šīs idejas pretinieku "argumenti" ir vairāk nekā apšaubāmi, kad viens kaut ko sāk runāt par risku, ka sešpadsmitgadnieki tagad ies un nobalsos par savu skolotāju, kamēr vēl kāds kā "spēcīgu pretargumentu" norāda neatbilstošu skolēnu izglītības līmeni.
Izskatās, ka gan "par", gan "pret" pozīciju pārstāvji ir aizmirsuši pašu galveno faktoru – vēlētāju aktivitāte ir zema un turpina kristies nevis tādēļ, ka ir "pareizs" vai "nepareizs" vecuma ierobežojums, bet gan tādēļ, ka sabiedrība aizvien vairāk viļas esošajos politiķos, kuriem nav ne reāla ekonomikas attīstības, ne dzimstības pieauguma, ne izglītības, veselības un citu jomu kvalitātes uzlabošanas plāna. Ir tikai tukšrunāšana un tukšdiskutēšana no Saeimas tribīnes.