Diena jau rakstīja, ka ir sācies vakcinācijas pret Covid-19 kārtējais posms un iedzīvotāji atkal tiek aicināti vakcinēties (Šoreiz bez skaļas kampaņas, Diena, 16.09.2022.).
Tāpat kā iepriekšējos divos gados līdz ar rudens iestāšanos Covid-19 atgriežas sabiedrības dienaskārtībā, piesaistot gan politiķu, gan uzņēmēju uzmanību. Nesen 14. Saeimas deputātu kandidāti šo situāciju pārsprieda ar tūrisma un viesmīlības nozares pārstāvjiem, un, kā formulēts diskusijai veltītajā preses relīzē, "lielākā daļa dalībnieku sliecās piekrist viedoklim, ka, neraugoties uz Covid klātesamību, vairs nedrīkst ieviest tik drastiskus ierobežojumus, kas draud ar masveida uzņēmēju bankrotiem".
Atceroties par Latvijas politisko folkloru kļuvušo frāzi "Kā var nesolīt!", var jau saprast, ka politiķi no ierobežojumiem smagi cietušo nozaru pārstāvjiem saka to, ko šie pārstāvji, t. i., vēlētāji, grib dzirdēt. Tomēr nedrīkst aizmirst arī to, ka kopš pandēmijas sākuma 2020. gada pavasarī Covid-19 izplatība un intensitāte ir sagādājusi dažādus pārsteigumus, turklāt ekspertu prognozes brīžiem izrādījušās pārāk optimistiskas, bet citreiz – pārāk pesimistiskas.
Tāpēc daudz godīgāk būtu, ja politiķi atzītu, ka pandēmija ar tās nestajiem ierobežojumiem vēl nav aizgājusi pagātnē, un "Kā var nesolīt!" vietā iepazīstinātu ar rīcības plāniem dažādiem epidemioloģiskās situācijas variantiem. Pretējā gadījumā var notikt tā, ka 14. Saeimai un tai valdībai, kas būs pie varas ziemā, var nākties lavierēt starp diviem pretējiem sabiedrības viedokļiem – "Ieviesiet ierobežojumus, citādi tūlīt slimnīcas būs pārpildītas!" un "Nekādus ierobežojumus! Uzņēmējdarbība nedrīkst ciest!" –, bet konkrēta rīcības plāna politiķiem nebūs un līdz ar to nebūs arī argumentu jēgpilnam dialogam ar iedzīvotājiem.
Politiķiem arī jārēķinās, ka gaidāmajā ziemā, pat neņemot vērā Covid-19, spriedzes līmenis mūsu valstī būs augsts, jo stresu radīs ar milzīgajām energoresursu cenām saistītie apjomīgie rēķini. Paralēli tam dažādu līdzcilvēku izpausmes sociālajos tīklos liecina, ka pastāv bailes no Krievijas militārās agresijas, un, lai arī šīs bailes varbūt vairāk sakņojas dzimtu vēsturiskajā pieredzē nekā NATO dalībvalsts Latvijas pašreizējā realitātē, ir skaidrs, ka tuvāko mēnešu laikā noskaņojums mūsu sabiedrībā nebūs relaksēti optimistisks.