Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma
Ziedošana caur starpnieku kļuva izplatīta, kopš ieviesa limitus partijām ziedotām summām

Partiju finansēšanas ierobežojumu ēnas puse

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas cita starpā paredz noteikt kārtējos ierobežojumus fizisko personu ziedojumiem partijām – tiek rosināts, ka to kopējais apmērs nedrīkstētu pārsniegt 30 procentu no šīs personas deklarētajiem ienākumiem iepriekšējā taksācijas gadā.

Saprotams, ka nepieciešama sistēma, kas novērš ziedošanu caur starpnieku. Tā īpaši izplatīta, kopš tika ieviesti limiti ziedotajām summām, līdz ar to var teikt, ka nu ir jācīnās ar iepriekš pieņemto lēmumu sekām. Vai ar jauno ierobežojumu beidzot problēma būs atrisināta? Domāju, ka ne, turklāt minētais 30% ierobežojums ir visai nekorekts gan gadījumā, ja ziedotājam bijuši minimāli ienākumi, gan tad, ja tie bijuši ļoti lieli. Proti, daudz loģiskāka būtu prasība, kādu lieto arī bankas, izsniedzot aizdevumu, – lai pēc maksājuma konkrētajam mērķim personas rīcībā paliek pietiekami līdzekļi dzīvei – pārtikai, mājokļa izmaksām utt. Ja tas tiek ievērots, nav problēmas, ja kāds ziedo kaut 90% iepriekšējā perioda ienākumu vai, piemēram, mūža nogalē – visus savus uzkrājumus kādai partijai, kura, pēc šī ziedotāja domām, var nest labumu Latvijai. Protams, ar nosacījumu, ka informācija par ziedojumu ir publiska, kas ļauj kontrolēt, vai partija "neatstrādā" finansējumu. 

Ir saprotams KNAB strādājošo ieradums ikkatru ziedotāju partijai uzlūkot ar aizdomām, droši vien zināmā mērā tas ir pamatoti, taču diez vai vajadzētu nonākt galējībās, aizmirstot nevainīguma prezumpcijas eksistenci un pilnīgi ierobežojot pilsoņu līdzdalību partiju sistēmas uzturēšanā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka katri jauni ziedošanas partijām ierobežojumi, kā arī politisko organizāciju finansēšana no valsts rada arī virkni papildu problēmu, starp kurām būtiskākā – konkurences mazināšanās un varas koncentrācija dažu lielo politisko spēku rokās.

Mēs jau no Rīgas piemēra redzam līdz šim ieviesto partiju finansēšanas ierobežojumu sekas. Pie varas esošie, ja ir pietiekami prasmīgi, sevis popularizēšanai var netraucēti izmantot milzīgus administratīvos resursus, sākot no regulējumu ieviešanas par to, kur drīkst un kur nedrīkst izvietot politisko reklāmu, un beidzot ar dažādu pašvaldības institūciju paveiktā reklamēšanu medijos un bezmaksas masu pasākumu rīkošanu priekšvēlēšanu laikā. Ko tam pretī var likt oponenti? Ja kāds tiem ziedo – vien pirkt reklāmas laukumus, kur paust solījumu bez maksas nodrošināt visu, kam esošā vara nav spējusi atrast finansējumu.

Proti, var jau iet līdz galējībām, priekšvēlēšanu aģitāciju ierobežot līdz sludinājuma publicēšanai ss.lv, kā šonedēļ Twitter un Facebook rakstīja Reinis Pozņaks, bet tad, lūdzu, nebrīnīsimies, ka pie varas ilgstoši nostiprināsies vieni un tie paši. Jo pārējiem būs liegta iespēja sevi apliecināt.

Visu šo ierobežojumu kontekstā būtisks arī politiskais vēstījums, kas nāk līdz ar katru šādu ierobežojumu, – ka ziedot partijām ir slikti, ka ziedo pārsvarā tikai negodīgie, kaut kāda aprēķina vadīti. Vai brīnums, ka partijas nepopulāras, ka cilvēki neuzticas visam, kas saistīts ar politiku, un ka spilgtākie, talantīgākie, zinošākie līderi no iesaistīšanās politikā turas pa gabalu, ja ne tikai ar dažādu personāliju izdarībām, bet arī normatīviem to stimulē?

Top komentāri

Dāvis
D
Jebkurš noziegums sākas ar to ka ir pieņemts likums. Tikai ar to brīdi ierastā darbība ir noziedzīga. Jebkuru likumu var apiet, to pierāda laupītāju augstais dzīves līmenis.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kampaņa vai rūpes?

Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvir...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē