Parādu gūsts? Jāpēta cēloņi

Var, protams, dziedāt veco dziesmu par to, cik ātro kredītu devēji slikti, taču skaidrs, ka tas nerisina problēmas būtību, kas ir apstāklī, ka acīmredzot ir situācijas, kad cilvēkiem ir nepieciešami aizdevumi. Vēl vairāk – ja arī iznīcinātu visus oficiālos aizdevējus, tas daudzu cilvēku parādslogu nevis mazinātu, bet gan padarītu oficiāli neredzamu, jo tad zeltu un plauktu dažādu nereģistrēto, nodokļus nemaksājošo, nekādi nekontrolēto aizdevēju "bizness" un parādu atdošana gluži kā tālajos deviņdesmitajos tiktu organizēta ar "izsitēju" palīdzību.

Tātad šajā gadījumā uzmanības vērts ir tieši jautājums – kāpēc aizņemas vairāk, un kāpēc ir tā, ka tie, kas aizņēmušies, saskaras ar grūtībām parādu atdot? Labi, viena daļa varbūt ir vieglas dzīves kārotāji, kas uzķeras uz saukļiem par to, ka naudu kontā var dabūt ļoti īsā laikā, nepadomājot, ka to nāksies arī atdot. Domājams, ka tādus nofiltrēt vispirms ieinteresēti paši aizdevēji, jo pēc tam ilgstoša ņemšanās ar parādu atgūšanu arī nav no lētajām. Visādā gadījumā diez vai valstij būtu īpaši jāsatraucas par šiem "maciņa nesaturētājiem", ja nu vienīgi laiku pa laikam jāatgādina, lai aizņemas pārdomāti un ka pašiem vien būs jāatdod. Vēl var kā atsevišķu grupu izdalīt tos, kuri aizdevumu ņem transporta iegādei vai remontam, – domājams, ka pārsvarā tie ir pārdomāti lēmumi, arī aizdevēji noteikti izvērtē kredīta lūdzēja maksātspēju. Taču satraucošāka ir to aizdevuma ņēmēju situācija, kuriem līdzekļi nepieciešami ikdienas vajadzībām – pārtikai, ikdienā nepieciešamām sadzīves precēm –, kādēļ tad nākas arī pagarināt aizdevuma atdošanas termiņus. Runa tātad par tiem, kuri dzīvo nabadzībā un kuriem acīmredzot nekāda pašvaldību vai valsts sociālā palīdzība vai nu kādu formālu iemeslu dēļ nepienākas, vai ir pārāk sarežģīti saņemama, vai gluži vienkārši viņi par to nezina. Jā, varbūt, ka te stāsts par tā dēvētajiem atkarīgajiem, taču arī viņi ir cilvēki, par viņiem arī jārūpējas, nevis tikai jāizmanto kā arguments kaut kādu grupu cīņā par aizdevumu tirgu. Proti, par šo cilvēku likteņiem būtu jāinteresējas valsts vai pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, jāapzina, vai un kā iespējams viņiem palīdzēt (varbūt atkarība attiecas ne tikai uz aizdevumiem, varbūt te pie vainas ir arī azartspēles, reibinošas vielas, tāpat varbūt no tā visa cieš arī šo personu bērni, aprūpējami sirmgalvji).