Tādēļ, lai izvairītos bezatbildīgi palielināt jau tā pārāk lielo vēlētāju īpatsvaru, kuri grasās vēlēšanas boikotēt, esmu sev uzmetusi formulu. Tās pamatdoma ir: ej un balso pat, ja neviena partija tev nešķiet kā dimanta oliņa, bet izmanto Latvijas vēlēšanu sistēmas slēpto ieroci "balsošanu ar pildspalvu", uz nebēdu svītrojot konkrētus kandidātus un tā parādot, kas tev mūsu politikā ir nepieņemams.
Saraksts ar pazīmēm, pie kurām būtu jāiedegas brīdinājuma signālam, ir garš, bet viens no būtiskākajiem, par ko var nebrīdināt par kandidātu publiski jau zināmā informācija, ir aizdomīgi dāsna individuālā priekšvēlēšanu kampaņa. Kampaņošana maksā naudu, pat ja runa nav tikai par drukātiem materiāliem, reklāmu medijos un uz brandamūriem, bet aktīvu darbu ar vēlētājiem. Un tātad kāds par to maksā. Vēl jo vairāk tas attiecas ne tikai uz individuāliem kandidātiem, bet uz Saeimā nepārstāvētiem sarakstiem, kuriem jākonkurē ar valsts budžeta ļoti dāsni sponsorētu partiju kampaņām.
Kā atsijāt vēlēšanu sarakstus, kuros nav vērts pat izdarīt svītrojumus (atceramies, ka, pat izsvītrojot visus kandidātus, tu nobalso par sarakstu kopumā)? Ir vismaz pāris pazīmju, kurām būtu jāiedegas kā brīdinājuma signāliem. Pirmkārt, ja gandrīz vienīgais, ko partija uzsver kā savus plusus, ir nostāja, kas ir pašsaprotama, nevis kāda unikāla drosme vai iešana pret straumi.
Jau tagad redzams, ka daudzi centīsies pasniegt kā savu drosmīgu pozīciju Ukrainu atbalstošu nostāju Krievijas uzsāktajā karā. Tā dēvētajām eiropeiskā virziena partijām Latvijā ir stabilu divu trešdaļu vēlētāju atbalsts, tādēļ iedomāties, ka partija varētu nonākt valdības koalīcijā, aizstāvot prokrievisku pozīciju, ir absurds. Tādēļ Latvijas drošības interesēm un vērtībām atbilstoša pozīcija Ukrainas karā ir nekas vairāk kā pašsaprotams minimums, lai tevi vispār pieaicinātu koalīcijas veidošanas sarunās. Līdz ar to, izvēloties balsot par šo sarakstu, tikai pateicoties stingri paustai nostājai Ukrainas jautājumā, vēlētājs izvirzīs pārāk mazas prasības.
Līdzīgi katrās vēlēšanās no gada uz gadu atkārtojas partiju cieti paustā nostāja, ka ievēlēšanas gadījumā tās ievēros "sarkanās līnijas", populārākā no kurām – neveidot koalīciju ar prokrieviskiem spēkiem. Atkal jau pašsaprotama, racionālā reālpolitikā un politisko spēku samērā balstīta rīcība, nevis unikāla izšķiršanās, ko, sitot sev pa krūtīm, solīt vēlētājiem. Tas liecina, ka ar jums manipulē, un skatieties, vai šī partija jums der pēc citiem kritērijiem.