Šķiet, ne Levita, ne Kariņa dāsni apmaksātajās padomnieku svītās nav atradies neviens, kurš būtu vismaz pabrīdinājis abus kungus, ka viņu iecerētā valsts ministra amata funkcijas, kuras definējuši gan Levits, gan Kariņš, patiesībā jau ir noteiktas vienai konkrētai politiskai amatpersonai un arī vismaz vienai konkrētai valsts struktūrai. Proti, abi augstie kungi būtībā paziņo, ka valsts ministrs būšot tas, kurš beidzot sekmīgi koordinēs sadarbību starp ministriem tādu valsisku un cita veida nozīmīgu jautājumu risināšanai, kurā iesaistītas vairākas ministrijas, kas līdz šim – secinot no Levita un Kariņa paustā – bijusi nesekmīga.
paustā – bijusi nesekmīga. Ir kāda nianse, ko vēlos atgādināt gan Kariņam, gan Levitam. Proti, ja šie kungi vai viņu padomnieki ielūkosies valdības mājaslapas sadaļā par premjera pienākumu aprakstu, pamanīs, ka tos darbus, kuru veikšanai abi politiķi iecerējuši izveidot jaunu no nodokļu maksātāju naudas labi apmaksātu struktūru, jau šobrīd ir jādara pašam Kariņam: "Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un veido vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā." Manuprāt, ar valsts ministra vajadzības definēšanu Kariņš atzīst, ka nespēj kvalitatīvi pildīt savus tiešos darba pienākumus. Turklāt diezgan dīvaini būtu, ja premjers turpmāk tikai moderētu valdības sēdes un grieztu lentītes pie šokolādes fabrikām, bet valsts ministrs jau konkrēti "komandētu" ministrus.
Un vēl viens fakts – ir tāda iestāde ar zīmīgu nosaukumu – Pārresoru koordinācijas centrs (PKV), kas paši sevi definē sekojoši: "PKC ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā. PKC sekmē†nozaru politiku savstarpējo sasaisti, stiprinot institūciju un ministriju sadarbību un vienotu rīcību kopējo valsts†mērķu vārdā." Tātad jāsecina – arī šis kantoris nepilda savus pienākumus.
Var apbrīnot politiķu nekaunību, izgudrojot jaunus un jaunus politiskus amatus, kas atkal jāapmaksā nodokļu maksātājiem. Tas, ka, pēc Kariņa domām, naudas ir ļoti daudz, nenozīmē, ka politiķiem ir tiesības šo viņiem nepiederošo naudu ciniski izsaimniekot, ļoti iespējams, lai izveidotu labu amatu kādam savam citur caurkritušam domubiedram.