Esat strādājis finanšu ministra amatā XX gadsimta deviņdesmitajos gados, Latvijai ekonomiski sarežģītā laikā. Kā jūs ar savu pieredzi vērtējat pašreizējā finanšu ministra Andra Vilka darbību?
Andris Vilks ir viens no pēdēja laika profesionāli spēcīgākajiem finanšu ministriem ar pietiekami plašām zināšanām ekonomikā un finansēs, viņš labi izprot tās nozares, kuras ir finanšu ministra kompetencē. Tomēr Andris Vilks saistīts arī ar politiku, bet politika un ekonomika ne vienmēr virza uz identiskiem mērķiem.
Vai domājat, ka ministram nevajadzētu būt kāda politiskā spēka pārstāvim?
Tādās situācijās, kas ir nestabilas, respektīvi, krīzes brīžos ministram labāk būt savas jomas profesionālim. Mierīgos laikos valstij var būt politiski ministri, kuri ne vienmēr ir profesionāļi savā jomā. Bet kritiskā situācijā jāmeklē vienlaikus racionāli un inovatīvi risinājumi, kādus var rast vienīgi zinošs profesionālis, kurš, kā mēdz sacīt, apzinās spēles laukumu. Jārīkojas īstermiņā, jābūt radošam, operatīvam līderim. Nevienam politiskam ministram nav tādas kapacitātes.
Ekonomikas analītiķi bieži pauduši viedokli, ka viena no Latvijas problēmām, kas principā būtu jāapkaro Finanšu ministrijai, ir lielais ēnu ekonomikas īpatsvars. Vai jūs tam piekrītat?
Apgalvojums, ka mūsu valstī ir milzīgs pelēkās ekonomikas īpatsvars, noteikti vērtējams kā pamatots. Pēdējā laikā situācija mazliet uzlabojusies, bet es, strādājot kā biznesa konsultants un pazīstot biznesa vidi, varu teikt, ka pelēkā ekonomika joprojām ir nopietna problēma. It sevišķi mikrouzņēmumu vidē ir simtiem, pat tūkstošiem tādu uzņēmēju, kuri vispār nezina, kādi nodokļi jāmaksā un kādas ir nodokļu likmes. Visi darījumi tiek kārtoti skaidrā naudā. Piemēram, maksā strādniekiem par remontu dzīvoklī vai automašīnas labošanu tikai skaidrā naudā. Valsts Ieņēmumu dienestam, nenoliedzami, nav vienkārši šos pelēkās ekonomikas zonā strādājošos maza mēroga uzņēmējus izķert, summas jau tur nav lielas. Varbūt pat vienkāršāk ir apkarot kontrabandu.
Ja ierēdņi vairāk skaidrotu, kāpēc nodokļi jāmaksā, pelēkās ekonomikas sektors varētu mazināties?
Nē, tie cilvēki, kuri pieraduši nodokļus nemaksāt, pēkšņi nesāks maksāt. Līdzēt var tikai paaudžu maiņa, jauni cilvēki ar savādāku vērtību skalu. Patlaban sekas lielajam nodokļu nemaksātāju skaitam ir tādas, ka viņi ir maksātspējīgāki nekā nodokļu maksātāji, un tas tur augstā līmenī cenas. Jo, salīdzinot ar Latvijas algām, cenas mūsu valstī tiešām vērtējamas kā augstas.
Piekrītat apgalvojumam, ja strauji augtu algas, kas būtu iespējams, ja kāptu ražošanas efektivitāte, tad mūsu valstī masveidā atgrieztos ārvalstīs strādājošie cilvēki,vai arī algas nav noteicošais?
Cilvēks vienmēr skatās kur labāk – Latvijā, Lielbritānijā vai kādā citā valstī. Svarīga ir situācija darba tirgū, arī kā arī sociālās garantijas, pat bezdarbnieka pabalsta lielums un saņemšanas nosacījumi. Nenoliedzami, algas ir ļoti svarīgs faktors. Ja algas Latvijā pieaugs radikāli, daļa aizbraukušo tiešām atgriezīsies, bet nevar domāt tā, ka, ja algas divkāršosies, visi aizbraucēji tūlīt kāps lidmašīnās un reemigrēs uz mūsu valsti.
Visu interviju lasiet rīt, 16. janvārī, laikrakstā Diena.