Diemžēl pēc gandrīz diviem gadiem Moneyval publicējis īpaši kritisku un Latvijai nepatīkamu ziņojumu, nosakot pastiprinātu kontroles režīmu līdz pat 2022. gadam. Taču varēja būt savādāk – gan ziņojums varēja būt citāds, gan 2016. gadā noteikto mājasdarbu izpilde varēja ne tikai nozari uzlabot un pilnveidot, bet faktiski glābt. 23. augustā izplatītais Moneyval ziņojums tika sagatavots vairākus mēnešus pirms ABLV bankas krīzes. Tas nozīmē, ka pirms notikumiem ar ABLV faktiski nekas netika izdarīts, lai Latvija parādītu progresu naudas atmazgāšanas novēršanas kontroles pilnveidošanā, neskatoties uz to, ka šie trūkumi bija zināmi gadiem.
Tikai pēc ASV institūcijas FinCEN februāra paziņojuma drudžaini tika rosinātas pārmaiņas banku sektorā, taču tās nebija vērstas uz situācijas pārdomātu risināšanu, bet gan nozares iznīcināšanu. Manuprāt, ja pēdējo divu gadu laikā tiktu īstenoti priekšlikumi, ko rosināja Moneyval, uz to pamatiem un stingriem, valsts noteiktiem kritērijiem un kontroli finanšu sektors arī turpmāk varēja strādāt ar ārvalstu klientiem – pat ar salīdzinoši augstu risku.
Moneyval priekšsēdētājs Daniels Telesklafs aģentūrai LETA norāda: "Vislielākā problēma ir tajā, ka Latvija ir attīstījusi biznesa modeli, kurš līdzi nes riskus. Tas nav slikti pats par sevi, taču mēs neredzam izpratni par šiem riskiem un apziņu, ka tas, ko mēs darām, ir ar augsta riska pakāpi. Tāpat mēs neredzam atbildes reakciju no valsts, kad tiek pieļauti pārkāpumi. Valsts var uzņemties augstākus riskus finanšu pakalpojumu sektorā, bet tad mēs sagaidām arī spēcīgu darbību no policijas, prokuratūras, uzraugu puses. Tādēļ es teikšu, ka galvenā problēma ir atbildes reakcijas trūkums…"
Nepatīkami pārsteidz, ka par nozari atbildīgie šobrīd kā savu panākumu izceļ darbus, kas faktiski nozari likvidēja. Protams, šīs izmaiņas mazinās riskus, bet netiek runāts par to, kas un kāpēc netika izdarīts un kurš par to ir atbildīgs.
Jā, bankas nav svētas. Daudzas ir pieļāvušas kļūdas, bija sodi, taču tieši pēdējo gadu laikā finanšu institūcijas investēja milzīgus resursus risku mazināšanai. Bankas, jo īpaši nerezidentu biznesu apkalpojošās, mazināja augsta riska klientu īpatsvaru, investēja AML sistēmās, apmācīja darbiniekus. Taču līdzvērtīgas sistēmiskas izmaiņas no valsts puses nesekoja.
Kādam ir valstiski jāuzņemas atbildība par to, kas netika izdarīts, lai Latvija līdz iznīcinošajam FinCEN ziņojumam nenonāktu. Lai mums nebūtu dažu nedēļu laikā jālikvidē trešā lielākā Latvijas banka, lielākā vietējā kapitāla banka un pelnoša nozare.
Bijām tuvu tam, lai nozare būtu sakārtota, kontrolēta, ar valstiski precīzi definētiem noteikumiem un ātru atbildes reakciju pārkāpumu dēļ. Diemžēl noticis pretējais. Jācer, ka būs amatpersonas, kas uzņemsies par to atbildību un vietējās nozares iznīcināšanu nepopularizēs kā veiksmes stāstu.
naivas pārdomas
???
cits jautājums