Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona
Politiskajā dzīvē sen nemana tos ideālus, kā vārdā valsts tika dibināta

Novembris. Toreiz un tagad

Drīz simts gadu būs pagājis kopš laika, kad mūsu pašreizējo politiķu tāli priekšteči nāca kopā, lai dibinātu Latvijas valsti. Un drīz būs simts gadu pagājis, kopš puiši, kuriem, kā saka, vēl dzīvot un dzīvot, atdeva savas dzīvības kaujās par Latvijas valsti. Vai par tādu valsti, kādā tagad dzīvojam? Droši vien tolaik neviens pat iedomāties nevarēja, kāda tā būs nākotnē. Vien sapņot. Ka būs brīva no svešu varu ietekmes. Būs godprātīgi pārvaldīta. Pārtikusi. Lepna.

Daļēji tas ir piepildījies. Daļēji vēl ne. Iemeslu, kādēļ ne viss arī valsts dzīvē iznāk, kā gribētos, ir gana daudz. Gan vēsturiski, gan arī pavisam cilvēciski. Tostarp no tā, kas mūsdienās visbiežāk satrauc politiķu prātus un par ko viņi gatavi šķēpus lauzt, skaidri redzams, ka politiskās kultūras ziņā neko tālāk par pirmajām Saeimām pagājušā gadsimta divdesmitajos gados tikuši neesam.

Tāpat priekšplānā ir rūpes par sevi, savu labklājību, ko atklāj nu jau visai uzstājīgās prasības pēc lielāka valsts finansējuma partijām (jo tikai tad tās būšot godīgas, vairs neņemšot naudu no apšaubāmiem vai kaut ko pretī prasošiem ziedotājiem), tāpat aktualitāti joprojām nav zaudējis senais teiciens "kur trīs latvieši, tur piecas partijas" (vai citās līdzīgās variācijās) – redzam, ka pēc politisko spēku "konsolidācijas" nu nāk sairuma, sadrumstalotības periods, kas acīmredzot vai nu novedīs pie kārtējās grupēšanās, vai divu – trīs partiju ilgākas nostabilizēšanās, pārējām bezcerīgi paliekot aiz borta. Un arī ideju, problēmu risinājuma piedāvājumu vietā pat Saeimas debatēs itin bieži dzirdam vien savstarpējo apsaukāšanos, citu teiktā prastu izņirgšanu, "varoņiem" naivi domājot, ka ar to sev nodrošina iespēju īpaši izcelties uz kopējā ne visai pievilcīgā fona.

Kas no tā tautai, vēlētājiem? Tikai vēl lielāka neuzticēšanās pie varas esošajiem, neticība, ka valsts var tikt vadīta pareizajā, kopīgi vēlamajā virzienā.

Jo politiskajā dzīvē sen nemana tos ideālus, kā vārdā valsts tika dibināta, kā vārdā par to daudzi savas dzīvības atdeva un arī pirms trīsdesmit gadiem iestājās par neatkarības atjaunošanu. Kādreizējo ideālismu nomainījis egocentrisks pragmatisms.

Un, ja man šodien saka: "Atļausim politiķiem sev vairāk piešķirt naudas no valsts budžeta, jo tad viņu darbs kļūs daudz efektīvāks", tad mana atbilde ir – nē! Lai viņi vispirms parāda, ka ir spējīgi pagriezties ar seju pret tautu ne tikai tos pāris priekšvēlēšanu mēnešus reizi četros gados, lai nāk un sacenšas ar idejām, kā celt mūsu valsti, lai apliecina sevi darbos nesavtīgi, ar tādu misijas apziņu, kāda, domājams, bija valsts dibinātājiem un aizstāvjiem, tad vērtēsim, vai pelnījuši būt atalgoti. Avansi jau tā gana daudzi doti. 

Top komentāri

Onslow
O
tad kad dibināja Latviju pie mums bija viesstrādnieki no Lietuvas,Polijas...tagad vis otrādi ...tur tā VAINA...
liekulības tirgus
l
Meļņik, kā tev nav kauna rakstīt ko tādu pēc tam, kad tu pazemīgi Šleseram solīji nodrošināt viņam lojālus komentārus Dienā? Tu pat neesi atvainojies Dienas lasītājiem.
Zobs Kaulā - rusdeģenrāts
Z
Sakarā ar Krieviju nāk prātā vairāki noziedzīgi darījumi, pakļaujot krievu zemes Maskavas fašistiskajam diktātam. Visiem, kas mācījušies Krievijas vēsturi, ir zināms, ka senās Krievzemes galvaspilsēta atradās Kijevā un senajai Krievzemei nepiederēja ne Krima, ne Kaukāzs, ne Pievolga, par Urāliem un Sibīriju nemaz nerunājot. Starp citu, Krieviju ir dibinājuši izceļotāji no Zviedrijas, kuri paši sevi sauca par vikingiem - ''we kings'' - un Krieviju izmantoja kā plantāciju rožu audzēšanai, no šejienes krievu vārda ''Rusj'' līdzība ar zviedru vārdu ''rosa'' - roze. Piemēram, Smoļensku cēla zviedri no Smolandes, bet pilsētas nosaukums ir vārda ''smolendsk'' - no Smolandes - krieviskota versija.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē