Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona
Ja par drūmām vēstures epizodēm nerunā, nevar izprast tagadni

Nebēgt no smagām tēmām

Nesen, decembrī, man kopā ar citiem Latvijas un vēl daudzu valstu žurnālistiem bija iespēja Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā vērot Saharova balvas pasniegšanas ceremoniju. EP jau kopš 1988. gada šo balvu piešķir, godinot cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības. Šogad balva tika piešķirta Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai, un, kā uzsvēra EP prezidents Antonio Tajāni, "šī balva domāta visiem venecuēliešiem".

Tie Latvijas iedzīvotāji, kurus interesē aktualitātes ne tikai mūsu valstī, bet arī citur pasaulē, notikumiem Venecuēlā, visticamāk, seko. (Par situāciju Venecuēlā 12. decembra Dienas rubrikā Ārzemes bija lasāms plašs kolēģa Ulda Ķezbera raksts.) Arī fiziķa, padomju laika politiskā disidenta un cilvēktiesību aktīvista Andreja Saharova, kurš 1975. gadā saņēma Nobela miera prēmiju, vārds Latvijā daudziem ir labi zināms.

Visai ironiski gan ir tas, ka nedēļā, kad notika Saharova balvas pasniegšana, ziņās par aktualitātēm Latvijā tika vēstīts – atkal tiek lauzti šķēpi par to, publiskot vai nepubliskot informāciju par Valsts drošības komitejas (VDK) aģentiem jeb, kā tautā saka, "čekas maisu" saturu.

Nenoliedzami Latvijai ir sarežģīta vēsture, un padomju laika politisko disidentu, kuri ar savu darbību kaut nedaudz tuvotos Nobela miera prēmijas līmenim, bijis mazāk, nekā mums šodien, dzīvojot neatkarīgā un demokrātiskā valstī, patiktu. Taču, būsim godīgi, citām valstīm arī ir sarežģīta vēsture, piemēram, mūsu Baltijas kaimiņzemēm. EP ēkā par to atgādina piemiņas plāksne, kas veltīta padomju totalitārisma upuriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tomēr mūsu Baltijas kaimiņvalstis spēj būt izlēmīgākas. To uzsver arī vēsturnieks, VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris intervijā Romānam Meļņikam 18. decembra Dienā, sakot: "Igaunijā prasīja, lai [VDK aģenti] atzīstas, un tos, kuri neatzinās, nopublicēja. Lietuvā arī nopublicēja aģentu vārdus līdz 1979. gadam un tagad publicē aģentu ziņojumus. Tur jautājums risinās."

Ja par drūmām vēstures epizodēm nerunā, ja tās padara par tabu tēmām, nevar pilnībā izprast tagadni, un ir apgrūtināta arī interešu, ietekmju, rīcības motīvu un argumentu šķetināšana. 

Nākamgad, atzīmējot Saharova balvas trīsdesmito gadadienu, pa Eiropu ceļos cilvēktiesību aktīvistiem veltīta fotoizstāde Viņi aizstāv mūsu brīvības. Latvijā tā būs apskatāma Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē un Valmierā, sola EP Informācijas birojs. Emocionālā fotoizstāde ir pamudinājums ikvienam uzdot sev jautājumu: "Vai es esmu cilvēktiesību pusē?"

Top komentāri

Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
BET,LATVIJA PATREIZ IR BRĪVA ! UN TĀPĒC MUMS VISIEM JĀSĀK PĀRBAUDĪT KURU NODEVĒJU DĒĻ LATVIJĀ TIKA IZNĪCINĀTA VISA RŪPNIECĪBA ! UN JĀPĒTA KO VARAM ATJAUNOT !
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē