Miers, kuru Ukraina nevar atļauties

Nododot Ukrainas prezidenta zvērestu, par savu prioritāti Zelenskis pasludināja miera panākšanu Donbasā. Arī no viņa priekšvēlēšanu kampaņas, neraugoties uz tās nekonkrētību, izrietēja, ka Zelenskis centīsies būt miera prezidents, kas viņam ļāva piesaistīt lielu skaitu vēlētāju krievvalodīgajos Ukrainas reģionos.

Par valsts iedzīvotāju noskaņojumu liecina Ukrainas autoritatīvākā aptauju veicēja socioloģiskās grupas Reiting jau pēc prezidenta vēlēšanām publiskotie aptauju rezultāti. Izrādījās, ka 49% valsts iedzīvotāju uzskata autonomijas piešķiršanu Donbasam par pilnībā pieņemamu, 41% domā, ka Valsts prezidentam jārisina sarunas gan ar Krieviju, gan separātistiem, un 40% neslēpj pozitīvu attieksmi pret Krieviju. Lieki piebilst, ka krievvalodīgajos Ukrainas reģionos šādi viedokļi ir dominējošie.

Kopumā pēc miera Ukrainā ir ievērojams pieprasījums, pie kam liela daļa iedzīvotāju atbalsta gan tiešas sarunas ar separātistiem, gan autonomijas piešķiršanu Donbasam. Abus šos punktus paredz arī Minskas vienošanās politiskā daļa, bet dokumentam, jāpiebilst, ir oficiālas ANO rezolūcijas statuss.

Galvenā Ukrainas problēma ir, ka Kijeva nevar atļauties spert šādus soļus, jo tie padara reālu valsts politiskā sabrukuma iespēju un sadalīšanos kaimiņvalstu ietekmes zonās. Ja autonomija tiks piešķirta vienai valsts daļai, to nekavējoties pieprasīs arī citi reģioni. Kā minimums reģionalizācijas, bet daudzos gadījumos arī separātisma idejas valstī ir gana populāras.

Otra problēma ir, ka Donbasa atgriešanās Ukrainas sastāvā pēc šādas shēmas ievērojami palielinās Krievijas ietekmi, tostarp Kijevai nāksies atteikties no idejas par pievienošanos NATO. Lai arī nosacītas, taču atkalapvienošanās cena ir Ukrainas ārpolitiskā neitralitāte, kas de facto nozīmēs Krievijas diplomātisko uzvaru.

Šo un vēl citu iemeslu dēļ Zelenskis strauji ir nonācis tādā pašā situācijā kā viņa priekštecis Petro Porošenko. Militāra uzvara nav iespējama, atteikšanās no centieniem atgūt kontroli pār Donbasu tiks uzskatīta par kapitulāciju un vājuma izpausmi, taču tāda pati kapitulācija būs reģiona atgriešanās Ukrainas sastāvā pēc esošajiem noteikumiem. Pārskatāmā nākotnē arī nav reāli piespiest Krieviju mainīt šos noteikumus.

Rezultātā viss, kas atliek Ukrainas prezidentam, ir izvērst aktivitātes virzienos, kur iespējama vismaz kāda komunikācija ar separātistiem un Maskavu. Tas nenovedīs pie Donbasa jautājuma stratēģiskas atrisināšanas, taču ļaus saglabāt Zelenska joprojām tapšanas stadijā esošajai partijai Tautas kalps labas cerības uz uzvaru jau pēc mazāk nekā diviem mēnešiem gaidāmajās valsts parlamenta vēlēšanās. Savukārt pēc tam jau būs pēc tam.