Izmetīs uz letes (internetā) seksīgāko apakšveļu (ziņas par līdzcilvēku algu), un sāksies tāda jezga, ka valdība mierīgu prātu uz mēnesi varēs doties valsts apmaksātā atpūtā uz kādu siltzemju kūrortu - neviens pat nepamanīs.
Nav grūti iedomāties, kādā gultnē ievirzīsies tagadējo vai bijušo klases audzinātāju, fizikas, matemātikas vai sporta skolotāju algas lieluma vai mazuma apzelēšana. Sākot ar: "Es pie viņa (viņas) mācījos, ne velna neiemācīja," beidzot ar: "Šis pelna mazāk nekā tas tur - tātad nav tik labs -, mēs savus bērnus tādam uzticēt negribētu.''
Kāds vēl (bez uzmanības novēršanas no ministrijas darba) labums no algu publiskošanas? Nekāds. Atrunas, ka ministrija varēs labāk kontrolēt, cik lielas summas no piešķirtā finansējuma nonāk algās, jau pašas par sevi satur apliecinājumu par sistēmas veidotāju nekompetenci, nespēju vadīt procesus. Datus vāc tikai tad, ja tie jāpublisko, citādi nevar?
Taču datu publiskošanai var būt visai nepatīkamas sekas - tiks pamatīgi pazemoti augsti izglītotie augstāko kategoriju pedagogi, kuri turklāt vēl strādā "par trim". Jo tie, protams, izrādīsies lielāko algu saņēmēji. Tātad - sliktie, kuru dēļ kāds mazāk izglītots, mazāk noslogots saņem krietni mazāk. Neiedziļinoties (vai gan pūlis vispār ir spējīgs iedziļināties?) atalgojuma atšķirības cēloņos, sāksies rīdīšana pret objektīvi lielāko algu saņēmējiem, lai gluži komunistiskā garā labumus sadalītu nevis pēc nopelniem, bet vajadzībām.
Jā, skolotāji varbūt vairs tik aktīvi neprasīs algas paaugstinājumu. Valsts budžets būs glābts (ja tāds bija mērķis). Bet - vai kāds ir tik naivs, lai domātu, ka šāds pazemojuma akts būs ļoti motivējošs jauniem, mērķtiecīgiem cilvēkiem izvēlēties skolotāja profesiju? Ja skaidri zināms, ka augstākais atalgojums, uz ko varēs tiekties, ierobežots ar risku būt pazemotam?