Lielā politiskās laulības šķiršanas prāva

Šis vēsturiskais solis gan nenozīmē, ka sarunas sāksies jau nākamajā dienā, jo arī ES institūcijām un dalībvalstīm nāksies saskaņot savu oficiālo nostāju sarunās, kas prasīs vēl aptuveni 6–8 nedēļas. Lai arī teorētiski pastāv iespēja, ka sarunas var ieilgt vai līdz bezgalībai, tās noslēgt ir plānots divu gadu laikā, kas atbilst vienlaikus gan ES likumdošanai, gan britu premjeres Terēzas Mejas nodomiem palikt pie jau ES atstājušās Lielbritānijas stūres arī pēc parlamenta vēlēšanām 2020. gadā.

Lai īstenotos pēdējais punkts, ir nepieciešamas vienīgi britiem veiksmīgas sarunas, un vismaz no ekonomiskā viedokļa perspektīvas šajā ziņā ir cerīgas. Ārējā tirdzniecība ar ES 2016. gadā veidoja 58% no Lielbritānijas ārējās tirdzniecības, pie kam briti ilgstoši ir importējuši no ES ievērojami vairāk preču nekā eksportējuši uz apvienoto Eiropu, kamdēļ ideja par visu iespējamo tarifu un robežu atjaunošanu nav populāra pragmatiķu vidū. Stingrais Brexit jeb pieejas vienotajam tirgum liegšana Lielbritānijai nozīmē nopietnas ekonomiskās problēmas gan Londonai, gan palicējiem, bet radīt pats sev papildu grūtības neviens nav ieinteresēts.

Piedevām vēl pastāv aizdomas, ka apokaliptiskie vēstījumi par britu ekonomikas drīzu galu aiziešanas no ES gadījumā būs tāli no patiesības. Londona jau aktivizē kādreizējās saites ar Britu Sadraudzības valstīm, izvērš aktīvu ekonomisko ekspansiju Āzijā, tajā skaitā finanšu jomā, sola uzreiz pēc Brexit procedūras parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu ar saviem amerikāņu "brālēniem" utt., kā rezultātā jau vidējā termiņā ieguvumi var pārsvērt Brexit radītos zaudējumus. Kas nav mazsvarīgi, tad britu potenciāls joprojām ir pilnībā pietiekams, lai atjaunotu daudzas nozares, uz ko arī cer Brexit atbalstītāji.

Vienlaikus medaļai ir arī otra puse – politiskā. Kamēr pašā karalistē balsojuma par Brexit iznākumu cenšas izmantot Skotijas neatkarības piekritēji, apvienotās Eiropas pielūdzēji gluži vai paniski baidās, ka britiem var uzrasties sekotāji, kas nozīmēs arī visa ES projekta beigas. Šī iemesla dēļ netrūkst atbalstītāju arī viedoklim, ka aiziešana no ES jāpadara Londonai cik vien iespējams sāpīga un dārga, pie kam pārsvarā šie cilvēki ir atrodami ES struktūrās un attiecīgi arī viņu iespējas ir plašas. It īpaši ņemot vērā faktu, ka daudziem ES pastāvēšana ir personiskās izdzīvošanas, karjeras utt. jautājums.

Tāpat ES dalībvalstis vairākumā gadījumu ir ieinteresētas "uz atvadām" izspiest no britiem iespējami lielākas kompensācijas un privilēģijas apmaiņā pret piekrišanu šķirt laulību, un var gadīties, ka Brexit sarunas patīkami dažādo reālo laulības šķiršanu teātru valstiskie analogi. Atliek vienīgi cerēt, ka ekonomiskie pragmatiķi spēs līdzsvarot politiskās izrādes.