Jā, protams, tagad dzirdam Rimšēviča spriedelēšanu, ka viņš bez vainas vainīgais, ka pie visa esot vainojamas sliktās bankas, pret kurām viņš cīnījies, līdz ar to arī KNAB viesošanās viņa mājā un kabinetā, tāpat turēšana apcietinājumā neesot pārsteigums, tā it kā netieši liekot saprast, ka izmeklēšanas iestādes varētu būt pildījušas kādu pasūtījumu. Bet padomāsim loģiski – vai pēc visiem tiem skandāliem, ko KNAB iepriekšējos gados piedzīvojis, šīs iestādes vadība atļautos riskēt bez simt, nē – tūkstoškārtīgas pārliecības, ka "apciemotā" vainu spēs pierādīt? Turklāt ir jau arī vēstīts, ka operatīvās darbības nav saistītas ar kādu no šobrīd strādājošām bankām, kas vien apliecina, ka Rimšēvičs norāda aplamā virzienā. Drīzāk uzmanības vērts ir jautājums – kādu interešu vadīta bija tā persona, kas sarūpēja ievērojami lielo drošības naudu bankas prezidenta izkļūšanai brīvībā?
Bet laikam visvairāk vērā ņemamie šajā situācijā ir vēstījumi, kas nāk no aizokeāna, – ASV Valsts departamenta vakardienas (tātad jau pēc kratīšanas pie Latvijas Bankas prezidenta un viņa aresta) paziņojumā bija pausts, ka "Amerikas Savienotās Valstis atbalsta un turpinās palīdzēt Latvijas valdībai, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un tiesībsargājošajām iestādēm, lai īstenotu mūsu kopīgo vīziju par spēcīgu un pareizi sakārtotu Latvijas finanšu sektoru". Tātad, lai kā Rimšēvičs nu uzdotos par kārtības ieviesēju, viņš pats no uzrauga pārtapis par uzraugāmo, turklāt ne tikai vietējā līmenī, bet arī starptautiski.
Tas, kas patiesi mulsina, ir viņa palikšana bankas prezidenta amatā ar visai neskaidrām lieguma robežām pildīt pienākumus un... laikam jau pilnu algu – vairāk nekā 150 000 eiro gadā. Nu kā var būt, ka atalgojums nav atkarīgs no tā, vai cilvēks strādā vai nestrādā?! Ja ir pilnīgs liegums pildīt savus amata pienākumus, tad nevar būt tā, ka uz darbu iet un tomēr kaut ko it kā dara (kā pats šī stāsta varonis otrdien apliecināja). Proti, ja liegums ir tikai pieņemt lēmumus, tad, piedodiet, tas ir, kā saka, ne šis, ne tas. Te vietā ir tautā lietotais teiciens: "Ja strādā, tad strādā, ja nestrādā, tad nestrādā!" Un, ja ir ierobežots amata pildīšanā, tad kāpēc tas neatspoguļojas algas apmērā? (Ja tomēr alga par šo periodu būs mazāka, tad kāpēc par to nekas netiek vēstīts?) Saprotu, ka nepieciešami zināmi drošības mehānismi, lai šādos augstos amatos esošie nekļūtu par politisku vai kādu citu interešu grupu ietekmes upuriem, bet to var atrisināt arī ar algas kompensācijām pēc tam, kad tiesas ceļā pierādīts, ka cietuši nevainīgi. Tikmēr, ja reiz skaitās amatā, bet pienākumus pildīt nevar, lai padzīvo no kādas desmitdaļas algas, kas arī nav maz.
Un vēl. Saprotams, ka pie augstām algām pieradinātos uz "ienākumu diētas" nav vienkārši "uzsēdināt", tomēr arī par algu reformu centrālajā bankā politiķiem būtu jādomā.
Logičeskijs
tiešām
KQIJQ