"Krievijas robežvalstis arvien vairāk satrauc ievērojamais un pieaugošais Krievijas pilsoņu pieplūdums ES un Šengenas zonā, šķērsojot mūsu robežas. Mēs uzskatām, ka tas kļūst par nopietnu apdraudējumu mūsu sabiedrības un visas Šengenas zonas drošībai," uzsvērts Baltijas valstu un Polijas kopīgajā paziņojumā. Iecerēts, ka ierobežojošie pasākumi tiks ieviesti ne vēlāk par 19. septembri.
No Latvijas tūrisma industrijas puses izskanējis gan atbalsts, akcentējot, ka Krievijas tūristi pašreizējā situācijā pie mums vispār netiek gaidīti, gan arī neizpratne, kas ietver norādi uz to, kādēļ ar šādu paziņojumu nākušas klajā tieši minētās četras ES dalībvalstis.
Mūsu valstī bieži vien dažādu nozaru uzņēmēju redzējums ir tuvāks realitātei nekā politisko lēmumu pieņēmēju redzējums, taču šajā gadījumā jāteic, ka politiskais lēmums ir pareizs un pilnībā atbilst tai situācijai, kādu Baltijas reģionā ir radījis Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Vispirms jāatgādina, ka masveidīga Krievijas tūristu ierašanās Latvijā un citās ES dalībvalstīs apstājās jau 2020. gada pavasarī līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu, tāpēc Latvijas tūrisma industrijas lielākā daļa jau ir pielāgojusies funkcionēšanai bez viesiem no austrumu kaimiņzemēm un orientējas uz pašmāju ceļotājiem, kā arī uz tūristiem no netālajām ES dalībvalstīm. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šā gada otrajā ceturksnī no visiem ārvalstu viesiem, kas nakšņojuši Latvijas tūristu mītnēs, ap 35% bija ieradušies no kaimiņvalstīm, galvenokārt no Lietuvas – 17,5% un Igaunijas – 13,5%, savukārt no Krievijas tikai 3,2% un vēl mazāk – 0,9% – no Baltkrievijas. Statistikā pamanāmāki par austrumu kaimiņzemju pārstāvjiem ir tūristi, piemēram, no Vācijas.
Savukārt attiecībā uz to, ka vienotu nostāju paudušas tieši Baltijas valstis un Polija, ikvienam, kam ir vismaz pieticīgas vēstures zināšanas, ir skaidrs, ka no visām 27 ES dalībvalstīm tieši Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vissmagāk ir izjutušas to, ko nodara tā dēvētās krievu pasaules agresīvā izplešanās un uzspiestā rusifikācija, turklāt ne tikai XX gadsimtā, bet arī senākos laikos.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir atgādinājis, ka Maskavai uzticēties nedrīkst un, kā pauduši reālistiski domājošie politiķi un uzņēmēji, orientēšanās uz sadarbību ar Krieviju vismaz šobrīd ir jāaizmirst. Arī tūrisma nozarei.