Runas ievērojama daļa bija veltīta "speciālajai militārajai operācijai", kā Krievijā oficiāli tiek dēvēts iebrukums Ukrainā, tāpat Krievijas autoritārais līderis pievērsās arī ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem, kā arī kopējai globālajai ģeopolitiskajai situācijai. Vairākkārt tika atkārtotas Krievijas prezidenta iecienītās mantras par to, ka pie karadarbības Ukrainā izraisīšanas ir vainojamas rietumvalstis un to "hegemoniskās tieksmes", tāpat rietumvalstīm tika veltīta vēl virkne citu pārmetumu, cenšoties radīt iespaidu par Krievijas un Rietumu bruņotu konfliktu Ukrainā. Vienlaikus netika paziņots par konkrētiem rīcības plāniem Ukrainā, atkārtojot vienīgi apgalvojumu, ka "visi speciālās militārās operācijas mērķi tiks sasniegti".
Savukārt tika paziņots par lielāku skaitu dažādu lēmumu kā militārpolitiskajā, tā ekonomiskajā un sociālajā jomā, un šie lēmumi, kā nešaubās eksperti, uzskatāmi liecina par Maskavas gatavošanos vai arī gatavību ilgstošai konfrontācijai. Savukārt kas attiecas tieši uz ģeopolitiskiem paziņojumiem, tad svarīgākie no tiem bija paziņojums, ka Krievija aptur savu dalību līgumā par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (zināma kā New START Treaty), ka Maskava būs gatava atsākt kodolizmēģinājumus, ja šādu soli spers "kāda cita valsts", kā arī tas, ka Krievija nepieļaus stratēģiskās paritātes likvidēšanu kodolbruņojuma ziņā.
Šeit nepieciešams piebilst, ka vēl pagājušā gada novembrī uzreiz vairāki – gan ASV, gan Krievijas – plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka starp Vašingtonu un Maskavu notiek neoficiālas sarunas par iespējām organizēt divpusējās konsultatīvās komisijas sēdi, lai apspriestu New START Treaty izpildi un, iespējams, arī tā darbības pagarināšanu pēc 2026. gada. Tagad šis līgums, kas bija viens no nedaudzajiem palikušajiem ASV un Krievijas kopīgo interešu punktiem, acīmredzami ir beidzis pastāvēt, palielinot arī kodolieroču pielietošanas un jaunas bruņošanās sacensības riskus.
Atklāts paliek jautājums, vai viss šis militārisma drudzis, karadarbība, kā arī ģeopolitisko likmju paaugstināšana un dzīvošana jaunas Karību krīzes ēnā ir vajadzīgs arī Krievijas iedzīvotājiem? Un ja izrādās, ka jā, tad ko darīt, lai apturētu visu iepriekšminēto?