Vienlaikus ir jārēķinās, ka vīrusa ietekme varētu būt krietni plašāka gan uz Itālijas, gan arī Eiropas tautsaimniecību kopumā. Ziemeļi ir Itālijas ekonomiskajā ziņā visattīstītākais reģions, un, samazinoties tā pienesumam, eirozonas trešā lielākā tautsaimniecība var nonākt vēl pamatīgākās problēmās nekā līdz šim. Itālija jau ilgāku laiku dzīvo ar ļoti lēnu ekonomisko pieaugumu un strauji augošu parādu kalnu, kas jau iepriekšējos gados raisīja bažas, ka to varētu piemeklēt Grieķijas šīs desmitgades sākumā piedzīvotais scenārijs. Tagad situācija ir vēl sliktāka, jo bez vīrusa radītajām problēmām jāsadzīvo arī ar pasaules ekonomikas bremzēšanos un konjunktūras maiņu finanšu tirgos, kā rezultātā valstij būs aizvien grūtāk pārfinansēt savas saistības.
Jau šobrīd Itālijas valdības obligāciju cenas krītas un ienesīgums pieaug, līdz ar to katru jaunu parāda vērtspapīru laidienu valstij var nākties emitēt uz augstākām aizņēmumu likmēm.
Tas nozīmē arī kredītresursu sadārdzināšanos un grūtības rast finansējumu ne tikai valstij, bet arī privātajam sektoram.
Vienlaikus Itālija ne tuvu nav vienīgā, kuru negatīvi var ietekmēt finanšu tirgus norises, un pēdējo nedēļu straujais akciju cenu kritums Volstrītā, tieši baidoties no Covid 19 izplatības, tam ir kā apliecinājums. Mūsu laikmetā liela pasaules bagātības daļa ir ''uz papīra'', proti, ieguldīta dažādos finanšu aktīvos, īpaši uzņēmumu akcijās un tajās ieguldošajos investīciju fondos. Ja šo aktīvu vērtība krīt, mazinās arī bagātība, kas nozīmē ne tikai to, ka mazāk tiks pirktas mājas, automašīnas un jahtas, bet arī apturēti investīciju projekti un krītas globālais pieprasījums. Tas savukārt var nozīmēt, ka samazinās vajadzība pēc rūpniecības precēm, kā arī tirdzniecības, transporta un būvniecības pakalpojumiem.
Turklāt, ja runājam tieši par Covid 19, tas jau ir izraisījis ne mazums satricinājumu globālajā transporta un tūrisma industrijā.
Arī uz Latvijas ekonomiku koronavīrusam būs negatīva ietekme – gan tieša, gan netieša. Mūsu valstij visbīstamākā būtu globālo piegāžu ķēžu nobrukšana, kas atstātu negatīvu iespaidu uz mūsu valsts kokrūpniecības, metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem, kā arī tehniskā tekstila ražotājiem. Netiešā ietekme būtu saistīta ar fondu tirgus norisēm, kas neapšaubāmi atstās iespaidu uz pensiju fondu un uzkrājošās apdrošināšanas ienesīguma rādītājiem.
Tāpat ir jāgatavojas tam, ka kredītu pieejamība komercbankās var kļūt mazāka, bet paši aizdevumi dārgāki, bankām augošo risku ietekmē palielinot sevis pievienotās likmes.
Saglabājoties pašreizējam globālajam fonam, ir jārēķinās, ka Latvijas ekonomika šogad var palikt bez izaugsmes.
reptilis
Serjoznijs
Manuprāt