Tieši pirms trim gadiem – tajā nedēļā, kad Krievija iebruka Ukrainā, – Dublinā notika Eiropas Savienības (ES) institūciju rīkotā Konference par Eiropas nākotni. (Jāatgādina, ka Konference par Eiropas nākotni bija diskusiju virkne, kurā piedalījās ES dalībvalstu pilsoņi un kura ilga no 2021. gada aprīļa līdz 2022. gada maijam.) Pasākumos Dublinā 2022. gada februārī klāt bija arī Diena. Kremļa izraisītais karš turpat aiz ES austrumu robežas kļuva par galveno apspriesto aktualitāti, aizēnojot plānotās tēmas. Konferences dalībnieki juta līdzi Ukrainai un fotografējās ar zili dzelteno karogu rokās. Atbalstu Ukrainai pauda arī ES institūcijas.
Pēc trim gadiem, 2025. gada februārī, ES dalībvalstu ārlietu ministri ir apstiprinājuši 16. sankciju kārtu pret Krieviju un amatpersonu paziņojumi liecina, ka atbalsts Ukrainai joprojām ir spēcīgs.
Vienlaikus aizvien asāk iezīmējas jautājums, vai eiropeiskās lēmumu pieņemšanas tradīcijas dod vēlamo efektu. Iepriekš minētā Konference par Eiropas nākotni bija spilgts šo tradīciju piemērs – cilvēki sanāk kopā, diskutējot formulē aktuālās problēmas un diskutējot arī vienojas, kā būtu labi rīkoties. Diskusiju gaitā tiek uzklausīti dažādi viedokļi, vienīgā pareizā viedokļa uzspiešana tiek uzskatīta par nepieļaujamu, turklāt uzmanība tiek pievērsta tam, lai valdītu savstarpēja tolerance un ikvienam būtu iespēja izklāstīt savus argumentus.
Tādā veidā ES risina gandrīz visus jautājumus, un pat eiropeisko tradīciju kritiķiem jāatzīst, ka ES ir izdevies mazināt autoritārismu, stiprināt demokrātiju un attīstīt augstu diskusiju kultūru, izvairoties no primitīvā principa "kurš skaļāk bļauj, tam taisnība".
Kopumā eiropeiskās metodes lieliski der mierīgiem laikiem, kad nav ģeopolitisku, ekonomisku vai vēl citu krīžu. Taču šīs metodes daudzu lēmumu pieņemšanu padara lēnu un traucē reaģēt nekavējoties. Tas bija redzams 2020. gada pavasarī, kad sākās kovidpandēmija un ES nebija vienota rīcības scenārija. Tāpat ir arī ar vēršanos pret Krieviju.
ES citādāka nekļūs, arī turpmāk lēmumi tiks pieņemti nesteidzoties, uzklausot un apsverot atšķirīgus viedokļus, un daudzkārt tas nav slikti. Taču līdz ar to intelektuāli spēcīgo ES gan ģeopolitikā, gan ekonomikā pabīda malā lielvaras, kuru līderi sevi īpaši neapgrūtina ar ilgu diskutēšanu pirms lēmumu pieņemšanas. Patlaban tas attiecas uz ASV prezidenta Donalda Trampa retoriku, turklāt arī par Ukrainā notiekošo karu.