Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Ko patiesībā vēlas JKP?

Ilgi gaidītās un piesauktās izmaiņas valdībā, pie kurām pēdējās nedēļas laikā cītīgi piestrādājusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), var arī neiestāties, kamēr nav skaidrs saceltās turbulences mērķis – tiešām pretendēt uz vēl vienu ministra amatu, aiz lielākām pārmaiņām paslēpt pašiem savu ministru rotāciju vai vēl banālāk – izmantot ultimātu metodi, lai panāktu piekāpšanos pavisam citos jautājumos.

Tas, ka pārējie koalīcijas partneri pirms svētkiem piekāpās JKP un nobalsoja par kafejnīcu āra terašu atvēršanu, liek domāt, ka citas valdošās partijas ir gatavas maksāt augstu cenu, lai Krišjāņa Kariņa valdībā nenotiktu izmaiņas un Saeimas vēlēšanām neviens koalīcijas partneris netuvotos no izdevīgākas pozīcijas. Īpaši, ja runa ir par nedaudz ar populismu sirgstošo JKP.

Var dažādi vērtēt JKP, tās ministrus, politiķus un sniegumu, bet, ciniski no reālpolitikas viedokļa raugoties, nevar nepiekrist, ka valdības proporcionalitāte pēdējos mēnešos ir izjaukta. JKP ar 15 mandātiem šobrīd ir koalīcijas lielākā un stabilākā Saeimas frakcija, bet valdībā partijai ir trīs ministru portfeļi – tieslietu, izglītības un satiksmes. Tieši tikpat ministru ir koalīcijas partneriem, kuru frakcijas valdības balsojumiem var nodrošināt mazāk balsu nekā JKP. Turklāt atsevišķs stāsts ir gan Attīstībai/Par (AP), gan jo īpaši KPV LV frakcijai. AP kopējā ietekme un spēku samērs frakcijā ir pamainījies kopš skandāla ar partijas iespējamo nelegālo finansēšanu un pašvaldību ministra Jura Pūces piespiedu demisiju. KPV LV ir vēl īpatnāks stāsts, jo ar tās dažādiem flangiem un bijušajiem deputātiem manipulē pārmaiņus vairāki koalīcijas partneri. 

Pēc nesenā Latvijas politikā nepieredzētā gadījuma, kad KPV LV pārstāvošais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs nomainīja partijas piederību uz Nacionālo apvienību, nezaudējot ministra amatu, kam valdības stabilitātes vārdā neiebilda premjers Kariņš, brīnīties un moralizēt par lielākā koalīcijas partnera – JKP – vēlmi kapitalizēt savu proporcionālo ietekmi un veikt līdzīgu manevru (kā nesen NA) būtu nevietā.

Runā, ka JKP ir nolūkojusi iekšlietu ministra portfeli, kas nav nekāds jaunums, – šī bija partijas prioritāte jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā un vēlāk, kad tika veidota valdība.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir viens no valdības vājajiem posmiem tādā ziņā, ka šobrīd viņa vadītajā jomā ir krīze, kas izsaukusi asu sabiedrības neapmierinātību. Turklāt ministrs ir dubultā ievainojams – viņš formāli atrodas KPV LV rindās, kuras frakcija ir tikpat nekontrolējama un amorfa kā pati partija. Arī kuluāros dzirdamās runas par Ģirģena gatavošanos tuvāk vēlēšanām pārcelties pie zaļajiem zemniekiem viņa situāciju nepadara stabilāku, jo īpaši JKP acīs, kurai jebkāda zaļo zemnieku ietekme koalīcijā ir aiz sarkanās līnijas. Iekšlietu ministrs gan baumas par šādiem saviem plāniem vakar nekomentēja. 

Izskan arī versija, ka JKP patiesībā vēlētos izmantot jebkādus pārkārtojumus valdībā, lai aiz lielākām pārmaiņām paslēptu pašu vēlmi un ieceri veikt rotāciju savu ministru vidū, konkrēti, ne visus partijā apmierinot pašu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas un satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbība.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neizbēgamās ārkārtas vēlēšanas

Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē