Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Jauniešus neuzrunā - balsojiet par mani!

"Jauniešus ieinteresē bildes, videoklipi, ko var pārsūtīt draugiem, ja piesaista uzmanību. Bet vai caur šiem video tiek pausti kaut kādi racionāli vēstījumi jauniešiem? Ne vienmēr," intervijā Romānam Meļņikam atklāj Latvijas Jaunatnes padomes prezidents Emīls Anškens, kurš atzīst - jauniešus vieglāk uzrunāt ar tādām darbībām, kas ir sensacionālas. Parastais "balsojiet par mani" reklāmu variants visbiežāk paslīd garām nepamanīts.

Fragments no intervijas:

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un šoreiz ļoti pamanāms, ka liela daļa politiķu savus vēlētājus tiecas uzrunāt caur internetu. Tātad skats beidzot tiek vērsts uz gados jaunāku auditoriju, jo ne jau nu pensionāri ir tie, kas būtu pamatā uzrunājami šādā veidā. Kā to vērtējat?

Tas ir veids, kā ar salīdzinoši zemām izmaksām uzrunāt lielu auditoriju. Es domāju, ka tas uzrunā jauniešus, jo ir jauniešiem saprotamāk un pieejamāk nekā pierastākas reklamēšanās formas, jo jaunieši varbūt ne tik daudz skatās ziņas televizorā. Bet es neteiktu, ka caur internetu tiek sasniegta tikai jauniešu auditorija, arī vidējā paaudze lieto Facebook, arī viņu kā vēlētāju ir daudz.

Vai reklāmas saturiski uzrunā? Vai jauniešiem aktuālas tās tēmas, kas tiek lietotas politiskajā reklāmā?

Viennozīmīgi, ka jaunieši vispirms pamana dažādas darbības, kas ir sensacionālas, kas pievērš uzmanību. Jauniešus ieinteresē bildes, videoklipi, ko var pārsūtīt draugiem, ja piesaista uzmanību. Bet vai caur šiem video tiek pausti kaut kādi racionāli vēstījumi jauniešiem? Ne vienmēr. Tā daudzos gadījumos ir vien izrādīšanās vai populisms. Protams, ja skatāmies uz parastām reklāmām, kas ir "balsojiet par mani!" variants, tās paslīd garām, jauniešus tas neuzrunā. Tātad reklāmas produktam jābūt ļoti specifiskam, sensacionālam, tad to tiešām var pamanīt daudzi un tā ietekmēties.

Tad sanāk, ka efektīvāka kampaņa internetā var būt tiem, kuri nāk ar protestu, nevis racionālu piedāvājumu?

Visbiežāk jā. Protams, jāsaprot, ka tiešsaistes rīki dod iespēju uzrunāt lielas auditorijas, bet tajā pašā laikā caur to nav iespējas ļoti dziļā līmenī ar viņiem runāties vai iesaistīt kaut kādos procesos. Te komunikācija ir tīri informatīva, vienā virzienā. Labi, ir iespēja komentēt, bet ne vienmēr tas noved pie kaut kādām darbībām, kur aktīvi iesaistītos cilvēki, kuri simpatizē attiecīgajam politiskajam spēkam.

Jaunieši, šķiet, ir visai racionāli, vairāk skatās, kāds labums būs no katra politiķa, ko ievēlēs. Kas ir tās vajadzības, ko gribētos sagaidīt, lai ievēlētie ievēro?

Protams, jaunieši primāri domā par sevi, viņi varbūt vēl nav tiktāl izauguši, lai domātu daudz plašāk, līdz ar to, kā jau visā Eiropā, arī pie mums jauniešiem liela problēma ir nodarbinātība, viņiem svarīgi, kā deputāti to veicinās. Protams, aktuāli ir kvalitatīvas izglītības jautājumi, brīvā laika pavadīšanas iespējas, tāpat interesē, vai būs attīstība vietējā pašvaldībā.

Katrā pašvaldībā situācija noteikti ir atšķirīga.

Protams. Aktuālie jautājumi dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīgi. Mazākos novados ļoti svarīgi, kā jauniešus pēc izglītības iegūšanas atgriezt atpakaļ, kas varbūt nav tik akūti lielākās pilsētās.


Vai ir nozīme tam, kādā valodā vēlētājus uzrunā politiķi? Ir, kas runā tikai latviski, ir, kas runā gan latviski, gan krieviski. Dažiem Facebook vai Twitter profilā daļa teksta ir arī angliski.

Ja mēs runājam par pašvaldību vēlēšanām, tad angļu valoda šeit nebūs izšķiroša. Jāskatās uz vietējiem vēlētājiem – ja tā ir pašvaldība, kur liels krievvalodīgo skaits, protams, arī jauniešus varēs labāk uzrunāt, runājot viņu valodā, bet kopumā valodai nav tik svarīgas lomas, jo pašvaldību vēlēšanās cilvēki lielāku uzmanību pievērš praktiskiem darbiem, praktiskiem ieguvumiem, ko viņiem sola.

Ir gadījies redzēt, ka ir organizācijas, kuras sākotnēji pievērš uzmanību ar kādu kultūras vai sportisku aktivitāti, bet tad pirms vēlēšanām uzrunātajai auditorijai sāk "iebarot" arī politiskus vēstījumus. Kā to vērtēt?

Es neteiktu, ka tas ir ļoti izplatīts. Ja mēs skatāmies kopumā uz jauniešu politisko līdzdalību, tā līdz šim bijusi diezgan zema. Arī pie lielajām partijām ir salīdzinoši vājas jauniešu organizācijas, līdz ar to nevaram teikt, ka šīs partijas aktīvi strādātu, lai visu laiku piesaistītu jauniešus. Protams, ir kaut kādi uzplaiksnījumi, piemēram, visi sarosās pirms vēlēšanām.
 

Visu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas, 16.maija, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē