Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) janvāra beigās, februāra sākumā bija reģistrēti nedaudz vairāk par 62 tūkstošiem bezdarbnieku. Tas patiešām ir vairāk nekā pērn rudens sākumā, bet mazāk nekā Covid-19 pirmā uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī.
Personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja rāda – tikai 11% darba devēju nācies pārtraukt darba attiecības ar kādu strādājošo tāpēc, ka viņam nav Covid19 sertifikāta. Pat valdību bieži kritizējošās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA atzinis, ka "bažas par obligātās vakcinācijas prasības ietekmi uz darba tirgu bija lielākas nekā izrādījās realitātē".
Nesen NVA bija reģistrēti nedaudz vairāk kā 20 tūkstoši vakanču, un, lai gan bezdarbnieku skaits pārsniedz vakanču skaitu vairāk nekā trīs reizes, nevar sacīt, ka janvārī fiksētais bezdarba līmenis – 6,9% – būtu uzskatāms par dramatiski augstu. Turklāt svarīgi ir tas, ka līdzīgs bezdarba līmenis – 6,4% – bija arī 2020. gada janvārī, tātad vēl pirms Covid19 krīzes. Pandēmija nav mainījusi arī tādu gadiem ilgi vērojamu tendenci, ka augstākais bezdarba līmenis ir Latgalē, un janvārī tas bija 14,6% – aptuveni divas reizes augstāks nekā pārējos reģionos un aptuveni trīs reizes augstāks nekā Rīgā un Pierīgā.
Taču divi pandēmijas gadi nodarbinātības jomā ienesuši tādu pārmaiņu kā attālinātais darbs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn trešajā ceturksnī Latvijā attālināti strādāja 13,1% no visiem nodarbinātajiem, bet dažās nozarēs pat vairāk nekā 50% nodarbināto. Kompānijas Microsoft starptautiskais pētījums rāda, ka vairāk nekā 70% darbinieku vēlas attālināti strādāt ilgtermiņā. Pandēmijas laiks ievērojami paplašinājis to profesiju loku, kurās svarīgāks par darba galdu trokšņainā birojā ir dators ar interneta pieslēgumu rāmā vidē. Latvijai šī tendence var kļūt gan par ekonomiskās jaudas mazinātāju, gan tieši pretēji – par stiprinātāju.
Asā tonī pausts pārmetums "Bet latvieši aizbrauc!" vietā un nevietā tiek veltīts politiķiem, un nenoliedzami 2009. gada krīzes ietekmē daudzi latvieši devās uz turīgākajām Eiropas valstīm. Taču tagad Latvijai ir iespējas kļūt par vietu, no kuras neaizbrauc attālināti strādājoši profesionāļi un kurā pat ierodas digitalizēto jomu pārstāvji no citām valstīm. Protams, ja vien Latviju nepārspēs mūsu Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, kā jau tas ir noticis daudzās jomās.
Unnāk no pilsētām
pari