Izaugsmes ātrums līdzīgs, atšķiras galarezultāts

Lai arī ekonomika patlaban visai strauji aug, eksperti jau ne vienu reizi vien ir nākuši klājā ar secinājumiem, ka, neskatoties uz to, ka reģionos darba samaksas pieaugums procentuālā izteiksmē ir pat straujāks nekā Rīgā, galvaspilsētās nominālo algu līmeni tuvākajā laikā tiem nesaredzēt. Tas atkal rada nākamo kreņķi, proti, iedzīvotāji, vēloties baudīt materiālā ziņā vismaz kaut cik cienīgu dzīvi, būs spiesti turpināt "spiesties" Rīgas aglomerācijas virzienā. Fakts, ka Rīgā vidējā bruto darba samaksa ir apmēram par 50% lielākā nekā Rēzeknē, šo teoriju tikai apstiprina. Tas nozīmē tukšākus reģionus, mazāku apdzīvotības blīvumu, līdz ar to dārgākas infrastruktūras izmaksas un kārtējos mēģinājumus aizslēgt to vai citu lauku skolu. Jāšaubās, ka valsts kopumā no tā daudz iegūs, jo pat tad, ja cilvēki tiktu "dzīti" uz tā dēvētajiem attīstības centriem, vairumā no tiem viņiem šobrīd tāpat nebūtu, ko darīt. Pat ja būtu, ne jau visi pārceltos, un tas nozīmē, ka attālāku apdzīvotu vietu bērnu izglītība kļūtu vēl dārgāka un, iespējams, arī mazāk kvalitatīva. Tāpat jāņem vērā Latvijas ekonomikas īpatnības, kas rada nepieciešamību piekļūt lauksaimniecības zemēm un meža resursiem, jo bez diviem minētajiem agri vai vēlu sāks trūkt izejvielu divām Latvijas lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – kokapstrādei un pārtikas ražošanai.

Lai arī iepriekš aprakstītais fons nešķiet īpaši daudzsološs, ja domājam par savas valsts pastāvēšanas ilgtspējību, tomēr iepriekš minētais nav nekas jauns ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā, kaut vai ja paraugāmies uz bēdīgi slaveno kādreizējās mašīnbūves pilsētas Detroitas likteni. Taču, ja runājam valstiskā kontekstā, ir arī par ko priecāties. Ekonomiskā aktivitāte aug, un tas nozīmē, ka tā vai citādi vairāk naudas nokļūs arī reģionos. Neskatoties uz to, ka potenciālā skaitliskā darba samaksas atšķirība ar Rīgu kļūs lielāka, arī reģionu iedzīvotāju pirktspējas līmenis kļūs lielāks. Tiek lēsts, ka algas caurmērā šogad varētu augt par 5–10%, un domājams, ka tieši reģionos izaugsme būs pie šīs amplitūdas augstākajiem skaitļiem. Arī atsevišķu uzņēmējorganizāciju pārstāvji atzīst, ka sakarā ar darbaspēka trūkumu Rīgā nāksies vien doties dziļāk reģionos. Latvijas nelaime nav izaugsmes trūkums, bet gan ekonomikas un algu zemais bāzes līmenis. Tomēr arī šajā jomā viss nav tik slikti, jo, rēķinot ekonomikas apjomu uz iedzīvotāju, esam spējuši apsteigt tādas valstis kā Ungārija un Polija. Igauniju mums tuvākajā laikā nesasniegt, tomēr ir pamats cerēt, ka, Latvijas tautsaimniecības apjomiem pieaugot, visai drīz mūsu dzīve nebūs sliktāka kā vidusmēra grieķiem vai portugāļiem.