Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Izaugsme ir arī labklājība?

Pēdējā gada valsts provizoriskie iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes skaitļi šķiet visai iedvesmojoši. Starptautiskais Valūtas fonds nesen nācis klajā ar atklāsmi, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms jeb IKP pērn varētu būt pieaudzis vairāk nekā par 4,5%.

Šajā ziņā pie precīzākas informācijas varēsim tikt 30. janvārī, kad Centrālā statistikas pārvalde publiskos IKP ātro novērtējumu par pagājušā gada ceturto ceturksni, un tad jau aprēķinu izdarīšana, izmantojot iepriekšējo triju ceturkšņu datus, būs vairs tikai "tehnikas jautājums".

Skaidrs ir viens – pagājušais gads Latvijas tautsaimniecībai ir bijis visai veiksmīgs, tomēr aizvien netrūkst iedzīvotāju, kuriem elementāru ikdienas vajadzību apmaksa sagādā grūtības.

Turklāt, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes nesen publicētie dati, neraugoties uz ekonomisko izaugsmi, pēckrīzes periodā pieaudzis arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Krīzes izskaņā šādu iedzīvotāju īpatsvars (nabadzības riska indekss attiecas uz tiem, kuriem ienākumi ir zem 60% no iedzīvotāju ienākumu mediānas) bija ap 19%, bet 2016. gadā šis skaitlis jau bija apmēram par trim procentpunktiem augstāks.

Domājams, nebūtu saprātīgi noliegt to, ka kopš desmitgades sākuma valsts ekonomiskais apjoms ir pieaudzis. Jautājums ir, cik lielā mērā tas saskan ar vidējā sabiedrības locekļa pirktspējas un arī kopējā labklājības līmeņa izaugsmi. Minētie skaitļi attiecībā uz nabadzības risku norāda, ka ienākumu un pirktspējas palielināšanās ir visai diferencēta. Respektīvi, par spīti labvēlīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, sabiedrības noslāņošanās turpinās, un šajā ziņā vienīgais mierinājums var būt tas, ka arī mazāk turīgajai sabiedrības daļai ienākumi kopumā pieaug. Bez liekas kautrības varam teikt, ka vārda "izaugsme" jēgu visai atšķirīgi vērtē atsevišķas organizācijas, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbības interešu lobēšanu, un ierindas strādājošie. Vieni domā par ekonomiskajiem nosacījumiem, kas varētu būt ekvivalenti iepriekšējo desmitgažu Ķīnai, savukārt citu prioritāte ir labvēlīgu dzīves apstākļu nodrošināšana ģimenei un bērnu skološana.

Līdz ar to arī iepriekšējā valsts ekonomiskā snieguma izvērtēšana nevar būt pilnīgi viennozīmīga jau pēc definīcijas. Šķiet, arī korporatīvajā vidē aizvien vairāk saprot, ka Latvijā nav jācenšas radīt nosacījumus, kādi ir Dienvidaustrumāzijas valstīs, bet ir jārada papildu vērtība produktiem, kas izpaužas arī Latvijas eksporta struktūrā, piemēram, mašīnbūves un tekstila nozarē, tādējādi vedinot domāt, ka vidēji un labāk atalgotā sabiedrības daļa pamazām tomēr kļūst lielāka.

Top komentāri

viesis
v
Visā pasaulē šobrīd valda nenormāla ienākumu nevienlīdzība, un Latvija šajā ziņā nav un nemaz nevar būt izņēmums, tāpēc visas šīs runas par ekonomikas izaugsmi būtībā ir tukša salmu kulšana, jo pie patreizējās lietu kārtības VAIRĀKUMS iedzīvotāju to tāpat nekad praktiski nesajutīs. Tas ir tikai laika jautājums, kad akcentus nāksies pārvietot no mistiskiem IKP procentpunktiem uz reālu VISU iedzīvotāju labklājības celšanu.
vecis
v
VISU iedzīvotāju labklājības celšanu uzsāka Lenins - ar ko tas beidzās labi zināms....
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē