Rezolūcijā, kuru aktīvi aizstāvēja abas Eiropas Savienības (ES) vadošās valstis Vācija un Francija, norādīts, ka visām EP dalībvalstīm ir vienādas tiesības piedalīties organizācijas galveno institūciju – Ministru komitejas un Parlamentārās asamblejas – darbā. Pret rezolūciju, kura vēl jāapstiprina arī Parlamentārajai asamblejai, balsoja tikai sešu valstu, tostarp visu triju Baltijas valstu, ārlietu ministri.
Darba kārtībā rezolūcija savukārt nonāca tāpēc, ka balsstiesību neatjaunošanas gadījumā Krievija ar augstu ticamības pakāpi pamestu EP vai arī tiktu izslēgta no organizācijas, kas būtību īpaši nemaina. Drīz pēc balsstiesību liegšanas Maskava pārstāja piedalīties EP institūciju darbā, bet 2017. gadā pārtrauca veikt arī dalības maksas. Atbilstīgi nolikumam, ja tās netiek maksātas divu garu garumā, valsts no EP tiek izslēgta.
Papildus tam Maskava atklāti neņem vērā EP rezolūcijas vai principus, un arī negrasās to darīt. Raugoties no Krievijas skatpunkta, EP pamatā tiek uzskatīta tikai par vienu no platformām Kremļa uzskatu popularizēšanai, nekādas citas vērtības organizācijai nav, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa Maskavā nav īpašā cieņā, un ar to vien ir pietiekami, lai Krievijas balsstiesību atjaunošana nešķistu aktuāla.
Apmēram šādu viedokli, priekšplānā izvirzot nevis visu dalībvalstu līdzdalību EP darbā, bet gan standartus un principus, arī aizstāvēja Krievijas kritiķi, taču palika mazākumā. Galvenais iemesls, kamdēļ rezolūcija tika apstiprināta, ir tāds, ka EP Krievijas dalība organizācijā ir nepieciešama vairāk nekā pašai Krievijai.
EP ir tā dēvētās vecās Eiropas izveidota institūciju sistēma, kuras uzdevums ir tās vērtību un principu izplatīšana pārējās mūsu pasaules daļas valstīs. Faktiski tas ir ietekmes instruments, kas kļūst bezjēdzīgs gadījumā, ja Krievija aiziet no EP. Kaut kāda ietekme uz Maskavu EP saglabājas tikai tad, ja Krievija paliek organizācijas rindās.
Tāpat kontinentālās Eiropas vadošās valstis nevēlas pieļaut, ka konfrontācija ar Maskavu vēl vairāk pasliktina jau tāpat daudz cietušās ekonomiskās attiecības. Vācijas un Francijas uzņēmēju intereses Krievijā ir vērienīgas, un samērojams ir arī spiediens uz politiķiem. Visi kopā šādi faktori rada situāciju, ka vērtības un principi atkāpjas otrajā vai vēl tālākā plānā.
sedlenieks kremļa algotnis
Lienošā legalizācija
Irlielāmērāticams