Kā zināms, ir virkne iniciatīvu, tajā skaitā sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un kompensācijas, uz ko pretendētu sabiedriskie mediji, trešais LTV kanāls, citas, medijus skarošas lietas… Ko no tā esat ieraudzījuši konkrētos dokumentos, un kāda ir Finanšu ministrijas attieksme?
Visas neatkarīgās institūcijas prezentējušas savas neatliekamās vajadzības. Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – to «ekstraktu», kas ir pavisam neatliekams. Vispirms neatkarīgo institūciju budžeti netiek pakļauti trīs procentu samazinājumam. Esam gatavi diskutēt, ka NEPLP un citas neatkarīgās institūcijas spēj pārgrupēt līdzekļus, īstenot citas prioritātes. Ministru kabinetam nebija iebildumu, ka varētu institūcijām dot lielāku elastību viņiem piešķirtā finansējuma ietvaros.
Runājot par trešo kanālu, jāsāk ar to, ka vispirms jāizvērtē esošie kanāli...
…bet vai šāda iniciatīva ir iesniegta nākamajam gadam?
Plaši tā netika diskutēta. Vairāk pieskārāmies LTV Briseles korespondentpunktam, kurš tika izveidots tagad, prezidentūras laikā un, manuprāt, informāciju atspoguļoja savlaicīgi un objektīvi. Tas bija viens no punktiem, ko NEPLP vadītāja pienākumu izpildītāja (Aija Cālīte-Dulevska – aut.) arī prezentēja. No iesniegtajiem dokumentiem redzams, ka NEPLP pirmā prioritāte ir atlīdzības konkurētspēja.
Vienkāršā valodā – atalgojuma palielināšana?
Kabinets neatkarīgās iestādes uzklausīja, lēmums vēl pieņemts netika, diskusijas tiks turpinātas.
Jūsu ministrijas redzējums?
Finanšu ministrijas redzējums ir, ka mēs vairāk aicinātu skatīties jau piešķirto līdzekļu ietvaros. Uz citām valsts iestādēm attiecas trīs procentu samazinājums, uz neatkarīgajām institūcijām tas neattiecas.
Var noprast, ka FM nebūs pretimnākoša aicinājumiem palielināt atalgojumus?
Mēs aicinām pārskatīt savus budžetus. Visām institūcijām.
Pieminējāt arī LTV Briseles korespondenta punktu…
Par to diskusijas ir jāturpina. Tā, kā saprotat, bija prezidentūras nauda. Ja vajadzīgs papildu finansējums šai pozīcijai, tad tas jādiskutē valdībā vēlreiz (materiāla gatavošanas laikā noskaidrojās, ka nauda tiks iedalīta – aut.).
Kāds tad kopumā Finanšu ministrijas viedoklis šajos mediju budžeta jautājumos?
Mēs esam snieguši Ministru kabinetam viedokli, ka mēs aicinām nemazināt bāzes izdevumus par trim procentiem. Jaunās politikas iniciatīvas pašlaik rosinām neatbalstīt. Ja tiks rasta papildu fiskālā telpa (vienkāršā valodā – nauda – aut. piez.), lai nodrošinātu aizsardzību, kura ir lielākā prioritāte, un iekšlietas, kas ir nākamā, tad esam atvērti diskusijām.
Viens no lielajiem mediju politikas virzieniem ir sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus, savukārt valsts kompensē apmēram astoņu miljonu eiro zaudējumus, kas tādā kārtā veidotos LTV un Latvijas Radio.
Tādu jauno politiku mēs pašlaik vēl neesam rakstiski izlasījuši.
Dīvaini. Dzirdu, ka nākamgad tas pat varētu notikt.
Nezinu… (smejas). Iespējams, Kultūras ministrijā ir šādi dokumenti. Konceptuālu dokumentu neesam saņēmuši. Katrā ziņā koalīcijas darba grupas diskusijās, kur pieteic katras nozares lielākās prioritātes, Kultūras ministrija nepieteica šādu ideju. Skatīsimies, ko piedāvās Kultūras ministrija kā politikas veidotāja šajā jomā, bet astoņu miljonu kompensācija jau nākamajā gadā ir… nu, smags jautājums. Šim konceptam, manuprāt, vispirms jābūt izdiskutētam, jo par un pret viedokļi bijuši ļoti dažādi.
Nav par vēlu rakstīt un iesniegt?
Es nedomāju, ka šī diskusija ir attīstāma uz 2016. gadu.
Visu Dzintra Kolāta interviju ar FM Valsts sekretāri Baibu Bāni lasiet ceturtdienas, 3. augusta laikrakstā Diena!