Ierēdņu pieeja: ko vēl varētu saregulēt?

Valdības otrdienas sēdes darba kārtībā ievēroju ļoti konkrētu piemēru iepriekš minētajam. Ministru akceptam pirms nosūtīšanas uz Saeimu bija nodoti grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas attiecas uz pašnodarbinātajiem un attālinātajā darbā nodarbinātajiem.

Acīmredzami, ka Labklājības ministrijā kāds ne īpaši nodarbināts un dzīvi ārpus sava kabineta ne īpaši pārzinošs ierēdnis (vai tādu grupa) ilgi bija meklējis un beidzot atradis jomu, kuru neviens vēl nebija centies "saregulēt", un nu izpaudās, kā saka, pēc pilnas programmas. Protams, neaizmirstot atsaukties arī uz citu valstu birokrātu pieredzi.

Par ko stāsts? Kā lasāms likumprojekta anotācijā, attālinātā darba gadījumā darba devējam var būt sarežģītāk veikt darba vides iekšējo uzraudzību un darba vides riska novērtēšanu, ņemot vērā to, ka darbs var tikt veikts privātā teritorijā, kur darba devējam nav tiesību piekļūt. Turklāt attālināto darbu var veikt arī pārvietojoties dažādās vietās, piemēram, kādu brīdi mājās, tad kafejnīcā, pa ceļam sabiedriskajā transportā, parkā u. c. Bet tā kā birokrātu ieskatā darba ņēmējs acīmredzot tiek uztverts kā muļķis, kas nesaprot, vai konkrētā vieta, kurā viņš tajā brīdī strādā, ir viņam pašam droša, tad tiek ieteiktas dažādas procedūras, kā darba ņēmējam būtu jāinformē darba devējs par konkrētā darba veikšanas apstākļiem, lai tad darba devējam būtu iespēja izvērtēt, kādā veidā nodrošināt nodarbinātajam pēc iespējas drošu darba vidi un apstākļus. Un, protams, liela nozīme attālinātajā darbā esot arī nodarbināto atbilstošai instruktāžai.

Kā tas izpaudīsies praktiski? Piemēram, es tēzes saviem rakstiem bieži vien pierakstu viedtālrunī vai planšetdatorā, tajā brīdī pārvietojoties sabiedriskajā transportā, stāvot kādā rindā, sēžot parkā uz soliņa vai, teiksim, gaidot lidmašīnas reisu. Tad nu saskaņā ar šo likumprojektu man pienāktos informēt darba devēju teju vai par katru vietu, kur pierakstu kādu vēlāk izmantojamu teikumu, un tad manai priekšniecībai pienāktos tās apsekot un mani instruēt, kam šādās situācijās jāpievērš īpaša uzmanība, kādi man var būt apdraudējumi utt. Tas viss jādokumentē, lai kontrolētājiem pēc tam varētu atskaitīties. Un, protams, tādā situācijā vajadzēs ne tikai vairāk kontrolētāju, bet papildus arī pamācītājus un dokumentu pareizi aizpildītājus:

"Darba devējs, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, norīko vai pieņem darbā vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai noslēdz līgumu ar kompetentu speciālistu vai kompetentu institūciju."

Tiesa, ne viss ir slikti. Neaizmirsīsim, ka likumprojekts nāk no Labklājības ministrijas, kuras atbildībā ir arī bezdarba mazināšana. Te, kā saka, divi zaķi ar vienu šāvienu – darba devēj, pat ja negribi palielināt nodarbināto skaitu, nāksies!