Uzņēmēji bieži sūdzas, ka ražošanas attīstībai Latvijā traucē pārāk augstie darbaspēka nodokļi.
Nesen izskanējusī pašvaldību izmisīgā cīņa par savām tiesībām uz lielāku nodokļu daļu spilgti parādīja, ka mūsu valdībai ir vēlme atņemt visiem – uzņēmējiem, pašvaldībām, iedzīvotājiem – visu naudu un izdalīt pēc saviem principiem, bet atņemt un dalīt – tas nav demokrātiski, tikai kārtējo reizi apliecina, ka mūsu valstī trūkst respekta pret cilvēku brīvību, un tā ir žandarmēriskas valsts pazīme.
Gribat teikt, politiķi un valsts ierēdņi uzņēmējiem cenšas atņemt naudu ar nodokļu palīdzību?
Ne tikai uzņēmējiem, arī pašvaldībām. Tāda ierēdņu attieksme pret pašvaldībām un uzņēmējiem: «Jūs esiet vai nu muļķi, vai zagļi, jums nedrīkst naudu dot, jo nekas labs nesanāks», ir apvainojums. Vārdi jau mūsu politiķiem ir skaisti – ekonomikas izrāviens, ilgspējīga attīstība, reformas, bet pie varas esošajām amatpersonām runāt par reformām vienmēr ir progresīvi, jo tas pozitīvi saviļņo viņu elektorātu, savukārt no runām līdz darbiem ilgs ceļš ejams.
Vēl par darbaspēka nodokļiem. Vai to mazināšana būtu tas mehānisms, kas palielinātu ražošanas efektivitāti, līdz ar to ļautu paaugstināt algas un rezultātā nodrošinātu reemigrāciju?
Darbaspēka nodokļu samazināšana ļautu uzņēmējiem, kas ir godīgi, vietējā tirgū labāk konkurēt ar tiem uzņēmējiem, kuri nodokļus optimizē vai nemaksā, bet, lai globāli uzlabotu valsts ekonomisko situāciju, būtu jāmaina visa nodokļu administrēšanas sistēma, kas mums ir neefektīva, birokrātiska un dārga. Esmu gadu desmitiem par to runājis, citi uzņēmēji par to ir runājuši, bet politiķi mūs vienkārši neuzklausa.
Optimālā nodokļu nomaksas sistēma būtu tāda, ka vienkārši reizi gadā būtu jāsamaksā noteikta summa valstij, bet, ja uzņēmums to nemaksātu, valsts piemērotu sankcijas. Uzņēmējs tad zinātu, ka ir bez ierunām jāsamaksā precīzi definēts nodokļu maksājums, bet nav jālauza galva par sarežģītām atskaitēm, un būtiskākais, valsts tad ietaupītu, vairs neuzturot milzīgo ierēdņu armiju, kas šobrīd administrē sarežģīto nodokļu sistēmu.
Latvijas pārtikas ražošanas nozares uzņēmumi jau gadiem ierosina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, bet politiķi arī šajā jautājumā mūs neuzklausa. Vajag būtiski samazināt PVN, nevis tā komiski – par 1%. PVN pārtikai būtu jābūt robežās 0–5%.
Kā politiķi un ierēdņi argumentē, kāpēc tas netiek darīts?
Ierēdņiem, šķiet, ir dots uzdevums iebilst uzņēmējiem, un ierēdņu armija ar kalkulatoriem strādā, lai skaitļus pievilktu pie vēlamās patiesības – samazinātais PVN nedos labumu budžetam. Pārtikas ražotājiem ir viens speciālists, ierēdņiem – 300 speciālistu, un tāpēc mēs nekādi nevaram vinnēt šo kauju. Mūsu vienīgais arguments ir: «Paskatieties uz citām valstīm.» Valstis, kurās PVN pārtikai ir samazināts, taču nav bankrotējušas, bet veiksmīgi attīstās.
Nesen apstrīdējāt nepieciešamību maksāt aprēķināto dabas resursu nodokli, vai tomēr samaksājāt?
Samaksājām. Valsts šajā gadījumā rīkojās likumīgi, bet netaisnīgi. Tas ir attiecināms uz ļoti daudziem likumiem mūsu mīļajā Latvijā – tie nav taisnīgi.
Kur ir problēma – tajā, kā likums ir uzrakstīts, vai tajā, kā tiek piemērots?
Problēma ir tajā, ka ierēdņi sevi uztver kā uzņēmēju ienaidniekus. Zinu daudzus piemērus, kad cilvēks, kamēr nekļūst par ierēdni, spriež loģiski, bet, nonākot ierēdņa statusā, pēkšņi sāk domāt atrauti no dzīves īstenības un izjūt sevi kā uzņēmēja pretinieku.
Visu interviju lasiet rīt laikrakstā Diena!