Intervijā par pārmaiņām stāsta Dienas žurnālu vadītāja Inga Gorbunova.
Pārmaiņas laiku pa laikam vajadzīgas. Septiņos gados, kopš strādāju šajā uzņēmumā, tie ir otrie jurģi. Telpas mainītas arī iepriekš, tas nav nekas ārkārtējs. Jāskatās, kur ir ekonomiskāk, un vienlaikus, kur redakcijām labāki darba apstākļi. Jaunajās telpās būs autonomāki kabineti, kas ir ļoti svarīgi rakstošajiem, būs vairāk gaismas, nekā tas bija šeit vairākos kabinetos, būs atverami logi, kas ir ļoti svarīgi.
Bijāt Mūkusalas ielā, tagad Andrejsalā.
Andrejsalas vide ļoti mākslinieciska. Tur ir mākslinieku darbnīcas, mēs paši darbosimies virs Ilmāra Znotiņa fotostudijas - radošā inkubatora telpās.
Tātad telpu maiņa nav saistīta ar spiedīgākiem apstākļiem?
Atļaušos teikt, ka tieši šobrīd mums iet ļoti labi. Pat negaidīti labi ir abonēšanas rezultāti - šomēnes sāktās abonēšanas kampaņas rezultāti ir par 36% labāki, nekā bija attiecīgajā laikā pērn. Esam ļoti priecīgi, ka cilvēki novērtē to, ko mēs darām. Un pats galvenais - ka cilvēki joprojām lasa.
Lasītāji gan īpaši nepēta, kurus žurnālus izdod kura izdevniecība. Izvēlas pēc tā, kas interesē.
Uz nākamo gadu lasītājiem piedāvājam desmit žurnālu - Ilustrētā Zinātne, Ilustrētā Pasaules Vēsture, Ilustrētā Junioriem, Leģendas, Citādā Pasaule, Una, Dārza Pasaule, Dari Pats, Veselība un Sestdiena, kura no laikrakstaDiena tikai pielikuma pārtop par pilnvērtīgu nedēļas žurnālu, - otra tāda produkta šobrīd tirgū nav! Ļoti piestrādāsim, lai Sestdiena kļūtu saturā daudzveidīgāka, lai katrs atrastu tajā ko sev interesējošu.
Vienlaikus esam veikuši arī strukturālas reformas - kopš aprīļa esam atjaunojuši savu reklāmas pārdošanas nodaļu, tāpēc, salīdzinot ar pagājušo gadu, mums par 15% ir auguši reklāmas ieņēmumi. Uzskatu, ka tas ir ļoti labi.
Kāda ir kopējā mediju situācija Latvijā?
Sarežģīta. Vispirms jau tāpēc, ka speciālistu tirgus ir ļoti šaurs. Lai izdotu labus produktus, vajag labus darbiniekus. Bet to ir tik, cik ir, lai arī trīs augstskolas ik gadu izsniedz diplomus ļoti daudziem. Acīmredzot jaunajiem nav tik lielas vilkmes strādāt medijos, lai nopūlētos ar praktisko žurnālistikas pamatu apgūšanu, kas iespējama tikai redakcijā, savukārt redaktori šobrīd ir tik noslogoti, ka jauno audzināšanai bieži vien pat neatliek laika. Agrāk bija mazāk mediju, bija konkurence par darbavietām, jaunie žurnālisti vairāk sacentās cits ar citu, un kvalitāte no tā tikai ieguva.
Savukārt žurnālu tirgū gan konkurence ir pamatīga. Ļoti uzskatāmi to redzam lielveikalos, kur plaukti ir metriem gari.
Jā, Latvijas mērogiem liela. Bet, ja aizbraucam uz, piemēram, Lielbritāniju, tur plaukti ir desmitiem metru gari un drīzāk grūti saprast, kas vispār nav izdots, - ir gan žurnāli par cepurēm, gan žurnāli par jaunāko literatūru un vēl visdažādākajām interesēm atbilstoši izdevumi.
Domāju, ka žurnālus lasīs arī turpmāk un šajā preses tirgū uzvarēs tas, kuram būs kvalitatīvāks produkts un kurš sapratīs, ko grib lasītāji. Nesen preses dienās pie mums viesojās Mičiganas Universitātes profesors Samirs Husni - cilvēks, ko dēvē par žurnālistikas guru, par Mister Magazine. Viņš teica, ka pirmais, kas ir jāpārtrauc, ir stāstīt visiem, ka internets drukāto nogalinās, nevajag piesaukt to, kas nemaz tā neapdraud. Internets, protams, ir un būs, bet, ja jūs veidojat kvalitatīvus drukātos produktus, arī tiem ir sava vieta tirgū.
Jūsu izdevumi lasāmi arī internetā.
Jā, mums ir digitālie produkti, un tas ļauj paplašināt auditoriju, piesaistot cilvēkus, kas drukātus izdevumus vispār nelasa, kā arī latviešus ārzemēs. Bet tas, kas novērots un ne tikai pie mums, kur ne katram ir pieejamas elektroniskās ierīces žurnālu lasīšanai, bet arī ārzemēs, izdevēji no digitālajiem produktiem gūst tikai 3% ieņēmumu. Cilvēki joprojām grib lasīt žurnālus papīra formātā, tas ir arī interesantāks reklāmdevējiem. Ceru, tā arī paliks.
Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi bērnus un jauniešus pieradināt lasīt presi, grāmatas. Mūsu paaudze taču lasa. Internets ir ātrai informācijai, savukārt plašākam saturam ērtāka tomēr druka.
Visu interviju lasiet pirmdienas, 13.oktobra, avīzē Diena!
NU, neteiksim.