Pirmajā akcijas Rododendrs sapulcē Tukumā Gobzems tika aizturēts, iemests aizturētajiem domātajā auto nodalījumā, aizvests uz vietējo iecirkni, bet pēc četrām stundām atbrīvots, kā to paredz Administratīvās atbildības likums. Viss it kā pareizi, sapulce nebija atbilstoši likumam pieteikta, sapulcējušos skaits pārsniedza epidemioloģiskās drošības prasības. Pēc dažām stundām tas pats scenārijs atkārtojās Ventspilī. Taču ir kāda būtiska nianse, ko Gobzems kā jurists zināja un, rīkojot sapulci, izmantoja sava mocekļa tēla nostiprināšanai piekritēju acīs. Satversmes 29. pantā teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Deputātu var apcietināt tikai tad, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Kas Gobzema gadījumā ir stipri strīdīgi, jo viņš tika notverts administratīvā pārkāpuma, nevis nozieguma izdarīšanas brīdī.
Saeimas Kārtības ruļļa 17. pants nosaka, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Skaidrs, ka konkrētajā gadījumā nekāda Saeimas lemšana par Gobzema aizturēšanu nebija iespējama. Rezultātā Gobzems panāca savu – pamatīgu uzmanības pievēršanu savām aktivitātēm plus iespēju vērsties tiesā par nelikumīgu policijas rīcību, tā vēl vairāk kāpinot savu politisko PR.
Tādēļ jāvaicā – vai VP rīcība, arestējot faktiski neaizskaramu Saeimas deputātu, bija plānota un apzināta (Gobzems jau ir administratīvi sodīts par nesankcionētu sapulču rīkošanu), skaidri saprotot, ka tiek balansēts uz likumības robežas, vai arī policijas darbinieku klaja neprofesionālisma un likumu nezināšanas sekas? Versijas ir dažādas – tajā skaitā, ka policija tik droši rīkojās ne bez piesega no augšas, pat iekšlietu ministres Marijas Golubevas līmenī, jo demonstratīva Gobzema kā politiskā ļaunuma simbola apkarošana varētu saliedēt viņas pārstāvētās apvienības A/P vēlētājus.
Gobzema politiskās darbības vēsture ir provokāciju pilna – sākot ar 2009. gada Vecrīgas grautiņu uzkurināšanu to prelūdijā Doma laukumā. Policija, aizturot Gobzemu, iespējams, rīkojās preventīvi, tā patraucējot publiski neizpaužamu viņa tālāko akciju plānu. Taču, ja Gobzema aktivitātes ir valstiski tik bīstamas, kādēļ pret viņu nenotiek vēršanās krimināltiesiskā ceļā?