Iemesls, kāpēc šobrīd rubļa kurss pret eiro nokļuvis savā vairāk nekā pusotra gada augstākajā līmenī, salīdzinājumā ar šī laika posma zemāko līmeni palielinoties apmēram par 20%, tiešā mērā saistīts ar globālās tautsaimniecības norisēm. Savukārt to lielā mērā nosaka ģeopolitiskā situācija, un, lai gan pasaule kļūst aizvien nemierīgāka, situācija "nav tik slikta", lai rastos kādi lielāka mēroga ekonomiskie sarežģījumi.
Tieši pateicoties tam, ka pērn radās cerības uz pasaules tautsaimniecības aktivizēšanos, naftas cenas sāka rāpties ārā no bedres, kas bija dziļāka nekā iepriekšējās finanšu krīzes laikā, tādējādi ļaujot stabilizēties arī rubļa kursam. Protams, nevaram noliegt to artavu, kas saistīta ar pērn jau pavasarī gaidīto un rudenī beidzot sagaidīto Krievijas un OPEC vienošanos par melnā zelta ieguves samazināšanu, tomēr jāpiebilst, ka tai zināmā mērā ir bijis tehnisks raksturs. Respektīvi, ja nebūtu ekonomiskās aktivizēšanās, pašreizējā vienošanās būtu nepietiekama, lai piedāvājumu sabalansētu ar pieprasījumu un naftas cenai būtu iemesls augt.
Faktiski var teikt, ka minētā vienošanās naftas cenu ir tikai stabilizējusi. Jau kopš decembra Brent nafta pārsvarā tiek tirgota 55–57 ASV dolāru koridorā par barelu, līdz ar to vedinot domāt, ka tālākas izaugsmes iespējas ir visai ierobežotas. Līdz ar to šobrīd Krievija un tās valūta ir aizvien vairāk atkarīga no rietumvalstu ekonomiskās izaugsmes un stabilitātes Eiropā, kura pastarpināti dotu grūdienu jaunattīstības valstu tautsaimniecībām, kas tad arī varētu veicināt pieprasījuma palielināšanos arī pēc naftas, vienlaikus uzturot rubļa kursu.
Tomēr ir jāņem vērā vairāki riski – akciju cenu burbulis ASV fondu tirgū un nekustamā īpašuma tirgus burbulis Ķīnā. Ja kāds no tiem plīsīs vai sāksies kādas citas jukas, tad pilnīgi droši varam rēķināties ar visa veida finanšu aktīvu, tostarp naftas un dažādu citu izejvielu izpārdošanu un strauju cenu kritumu, kas neapšaubāmi aizrautu lejup arī rubļa kursu.
Varbūts Varbūts
reptilis
Pipars