Fragments no intervijas:
Parunāsim par valsti kā ieinteresēto pusi tajā, lai Latvijā būtu iespēja nodrošināt augsta līmeņa pakalpojumus. Kā vērtējat gan reformas, gan finansējumu?
Mēs visi esam ieinteresēti šīs jomas attīstībā, jo mēs katrs esam pacients. Arī es kā ārsts esmu pacients. Esmu ieinteresēts, lai brīdī, kad esmu slims, nokļūtu pie kvalificēta ārsta, kas mani labi izārstētu. Ja pēkšņi uz ielas kļūst slikti un ātrā palīdzība izved, tad ir vienalga, vai esat deputāts vai ministrs, vai jums ir ļoti daudz naudas vai ļoti maz, – visi nonāk kopējā uzņemšanas nodaļas plūsmā. Kā pilsoņi esam ieinteresēti, lai tas būtu labi organizēts.
Ja gribam, lai būtu labi, priecājamies, ka slimnīcās uzlabojas apstākļi, kā tas būs, piemēram, jaunajos korpusos Stradiņos. Bet tajā pašā laikā nerimst arī žēlošanās, ka to naudu, ko nu saņem būvnieki, varēja izlietot bezmaksas zālēs un pakalpojumu apmaksā.
Redziet, tam visam jābūt sabalansētam. Varat būt ļoti labs mūrnieks, bet, ja jums nebūs labas ķelles, neko nevarēsiet uzbūvēt. Samērīgās proporcijās jābūt gan profesionāļiem, gan aprīkojumam, tikai tad var cerēt uz labu rezultātu. Sakām, ka dzīvojam nabadzīgā valstī, bet tie procenti, kas netiek aizsardzībai vai veselībai, taču kaut kur citur tiek pārsadalīti. Tātad mēs politiski vai kaut kādā citā veidā neesam gatavi pareizi pārsadalīt pieejamos līdzekļus.
Tas nozīmētu pilnīgi no nulles pārdalīt budžetu. Vai tas kādam maz pa spēkam?
Bet citur tas ir izdarīts! Igaunijā un Lietuvā veselībai atvēl proporcionāli pret budžetu vairāk. Šķiet, SKDS bija veicis iedzīvotāju aptauju, kurā uzrādījās, ka 68% kā pirmo budžeta prioritāti nosauca veselību, kā nākamo ar krietnu atrāvienu minēja aizsardzību. Es tomēr pirmajā vietā liktu aizsardzību, otrajā – veselību, trešajā – izglītību. Dažām jomām, kas saistītas ar izklaidi, var dot mazāk.
Atņemiet nu kādam!
Ja es būtu izvēlējies politiķa karjeru, droši vien šo jautājumu stādītu asāk. Manuprāt, galvenais jautājums ir, kā tos 100% taisnīgi sadalīt. Tādā brīdī noteikti jāņem arī vērā, ko paši iedzīvotāji vēlas. Un, ja grib lielāku finansējumu veselībai, tas jārespektē. Jāņem arī vērā, ka medicīnas jomā ir ļoti augstas izmaksas, ja izdara visu līdz galam. Piemēram, C hepatītu, pateicoties ārkārtīgi dārgām zālēm, izārstējam, bet ciroze cilvēkam paliek, to neizārstē, un tur sāk veidoties vēži. Vēžus neārstējam, sakām, ka transplantācijai mums naudas nav...
Nav kompleksas pieejas.
Tieši tā. Ja paceļam vienu akmeni, jāceļ arī nākamais, tas celiņš jāsakārto līdz galam. Veselības ministre Anda Čakša ir ļoti progresīva, viņa mēģina, bet viņai iet ļoti grūti, jo vajag visas koalīcijas atbalstu. Ja pārējie pasaka: "Tas nav mūsu bizness"... Ziniet, slimojam mēs visi neatkarīgi no tā, kādā partijā esam vai neesam.
Visu interviju ar RSU rektoru Jāni Gardovski lasiet pirmdienas, 5. decembra, avīzē Diena!
Gardovskis: Ar izklaidi saistītām jomām var dot mazāk
Par augstskolas interesēm Daugavpilī, ārvalstu studentu vēlmi gūt zinības Rīgā, mācību iestāžu konkurenci un ārstu mūžizglītību, kā arī veselības nozares budžetu Rīgas Stradiņa universitātes rektoru profesoru Jāni Gardovski izvaicā Romāns Meļņiks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.