Gaida piedāvājumu par Gaiziņa sakopšanu uz valsts simtgadi

Fragments no intervijas:

Diena pagājušajā nedēļā vēstīja par problēmām, kas skar Gaiziņkalna virsotni. Zemes mantiniece saskārusies ar lielu birokrātiju un ierobežojumiem, cenšoties teritoriju pašā kalna galā nodalīt no pārējā īpašuma un atdāvināt valstij. Ministrija tur neko nevar līdzēt?

Protams, ka ir vietējie saistošie noteikumi, kas liedz zemes gabalu sīkāku dalījumu, tomēr, tā kā pašā virsotnē bijusi būve, ir pieļaujams izņēmums. Un pat, ja būtu nepieciešams, mēs esam gatavi kopā ar visām iesaistītajām institūcijām mainīt noteikumus, ņemot vērā objekta valstisko nozīmi. Dabas aizsardzības pārvalde ir veikusi konkrētās vietas apsekojumu, ir apzināti iespējamie risinājumi piebraukšanas nodrošināšanai, tikāmies ar zemes mantinieci Apeles kundzi, viņas juristu rakstiski esam informējuši, kādi dokumenti nepieciešami, lai noformētu dāvinājumu, tāpat nosūtīti labiekārtojuma skiču projekti.

Ar jauno skatu torni?

Jā, to, kāds tur varētu būt skatu tornis, Tālavas taurētāja skulptūra, piemiņas zīme par dāvinājumu, kā to vēlas Apeles kundze. To visu jau pērn sagatavojusi un īpašnieces pārstāvim nosūtījusi Dabas aizsardzības pārvalde – valsts iestāde, kura turpmāk rūpētos par attiecīgo teritoriju. Šī gada 12. janvārī atkārtoti vērsāmies pie minētā jurista ar jautājumu, vai viņam bijusi iespēja apspriest ar Apeles kundzi 30. novembrī nosūtītos dokumentus. Nupat 23. martā nosūtījām atkārtotu vēstuli, lai noskaidrotu, kā sokas zvērināta advokāta Kukaiņa saziņa ar Apeles kundzi par šo jautājumu, un arī informētu par ministrijas vēlmi rakstīt vēstuli Apeles kundzei, informējot par nepieciešamajām darbībām dāvinājuma noformēšanai.

Tad kavēšanās ir birokrātijas vai problēmu dēļ sazināties ar zemes īpašnieci?

Mums ir tiesiska valsts, pieprasījumu jebkādai rīcībai ar zemi var dot tikai īpašnieks vai viņa īpaši pilnvarota persona. Ja nav dokumenta, kas apliecina īpašnieka vēlmi nodalītu zemes gabalu atdāvināt valstij, to nevar veikt. Tāpēc esmu sagatavojis vēstuli Apeles kundzei vai nu būt pašai klāt, vai pilnvarot valsti Dabas aizsardzības pārvaldes personā veikt visas nepieciešamās rīcības.

Tad jautājums – vai tiešām, dāvinot zemi valstij, viņai pašai būtu jāapmaksā gan uzmērīšana, gan dokumentu kārtošanas izmaksas?

Es domāju, ka visus izdevumus varētu segt Dabas aizsardzības pārvalde, ja tam būtu tiesisks pamatojums, bet es domāju, ka Ministru kabinetam nebūtu iebildumu pieņemt par to attiecīgu lēmumu.

Bija cerības, ka uz valsts simtgades svinību laiku kalna galā atkal būtu skatu tornis, tāpat Tālavas taurētāja skulptūra un piemiņas zīme par dāvinājumu, kā vēlas Apeles kundze. Vai to var paspēt?

Ja dokumentu kārtošana iespējami ātri tiktu uzticēta valstij, tad šis termiņš ir reāls. Mūsu mērķis bija līdz pavasara beigām sakārtot visus juridiskos dokumentus, tad uzreiz sākt attiecīgās teritorijas sakārtošanu, pasūtīt projektu, lai 2018. gada vasarā veiktu izbūvi. Gribu apliecināt, ka no mūsu puses kavēšanās nav – juridiskās procedūras izrunātas, skices īpašnieces advokātam, ko zemes īpašniece uzrādījusi kā savu pārstāvi, nosūtītas jau pērn 30. novembrī ar atkārtotām vēstulēm šogad 12. janvārī un 23. martā.

Visu interviju lasiet otrdienas, 4. aprīļa, avīzē Diena!