Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Gagauzijas autonomijas problēma

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika Gagauzijas autonomijas (oficiālais nosaukums – Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība) galvas jeb baškana vēlēšanu pirmā kārta. Tā uzskatāmi parādīja virkni Moldovas problēmu, kuras jau pavisam drīzā nākotnē var saasināties vēl ievērojami vairāk.

Gagauzi (ap 5% Moldovas iedzīvotāju), neliela pareizticīga tauta, kurai piederīgie savulaik pārcēlās uz Krievijas impērijas pakļautībā esošo Besarābiju no Osmaņu impērijai piederošās Bulgārijas, vēsturisku iemeslu dēļ vienmēr ir bijuši un turpina būt noskaņoti izteikti prokrieviski un tikpat izteikti antirumāniski. Šie noskaņojumi ir pilnībā pretēji Kišiņevas kursam uz maksimālu distancēšanos no Krievijas un dalību Eiropas Savienībā (ES), kā arī potenciāli iespējamo apvienošanos ar Rumāniju.

Ir vērts zināt, ka pēc PSRS sabrukuma arī gagauzi, līdzīgi kā Piedņestra, pasludināja neatkarību, tomēr pēc ilgākām sarunām un plašas autonomijas Moldovas sastāvā piešķiršanas to atsauca. Šobrīd viena no Gagauzijas autonomijas oficiālajām un faktiski dominējošā valoda turpina būt krievu valoda, bet tās amatpersonas atklāti turpina uzturēt attiecības ar Krieviju. Par daudz ko liecina tas, ka Gagauzijas Centrālā vēlēšanu komisija savos dokumentos atteicās dēvēt Moldovas valsts valodu (nesen oficiāli pārsauktu) par rumāņu valodu, izmantojot terminu "valsts valoda", un tajā tika nodrukāti tikai 3,4 tūkstoši no 93,5 tūkstošiem baškana vēlēšanu pirmās kārtas biļetenu, no kuriem 86,3 tūkstoši tika nodrukāti krievu valodā.

Atbalsts Moldovas prorietumnieciskās koalīcijas partijām autonomijā savukārt ir statistikas kļūdas robežās, un visa cīņa par baškana amatu notiek starp dažādas prokrieviskuma (vai labākajā gadījumā – antirietumnieciskuma) pakāpes politiķiem. Papildu spriedzi starp Kišiņevu un Komratu (gagauzu galvaspilsētu) rada arī tas, ka Moldovas prezidente Maija Sandu, balstoties uz nacionālās drošības apsvērumiem, ir bijusi spiesta ierobežot atsevišķas autonomijas tiesības. Tostarp baškans tika izslēgts no valsts nacionālās drošības padomes, neraugoties uz to, ka viņa dalību tajā paredzēja vienošanās par autonomiju.

Kāda šajā gadījumā ir izeja no situācijas un kā novērst vairs nebūt ne teorētiskos atklāta konflikta starp Kišiņevu un Komratu draudus tikmēr nav skaidrības. Vienlaikus, ņemot vērā Moldovas uzņemto ārpolitisko kursu, ir nepieciešams atrast un piedāvāt abām pusēm pieņemamu kompromisu. Vai vismaz apturēt spriedzes pieaugumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē