Starpvēlēšanās tiks sadalītas visas 435 vietas Kongresa apakšpalātā, kā arī 35 no 100 vietām Senātā jeb Kongresa augšpalātā, daudzās ASV pavalstīs notiks arī gubernatoru vēlēšanas. Pašas galvenās, protams, ir Kongresa abu palātu vēlēšanas, no kuru iznākuma būs atkarīga Kongresa turpmākā sadarbošanās (vai nesadarbošanās) ar prezidentu, turklāt šeit ir iespējami varianti atkarībā no tā, kura no Kongresa palātām atrodas vienas vai otras partijas kontrolē.
Piemēram, vairākums tikai apakšpalātā ļauj ietekmēt, taču ne bloķēt prezidenta rosinātās likumdošanas iniciatīvas, vairākums tikai Senātā – nepieļaut prezidenta nominētu augstu amatpersonu iecelšanu utt. Visu prezidenta likumdošanas iniciatīvu bloķēšanai savukārt ir nepieciešams vairākums abās palātās, bet impīčmentam – divu trešdaļu vairākums Senātā.
Šobrīd Kongresa abas palātas kontrolē republikāņi, kuriem apakšpalātā ir 240, bet Senātā – 51 krēsls, abos gadījumos ieskaitot uz laiku nozīmētos parlamentāriešus. Lai gan ne visi no viņiem atbalsta Trampa īstenoto politiku, arī atklāti nostāties pret prezidentu "svārstīgie elementi" nav gatavi.
Nav mazsvarīgi, ka ievērojama daļa Trampa iekšpartejisko oponentu šajās vēlēšanās vairs nekandidēs.
Oficiāli šāds lēmums visbiežāk tiek pamatots ar iebildumiem pret prezidenta nostāju tajos vai citos jautājumos, bet neoficiāli tiek uzskatīts, ka Tramps ir ieguvis kontroli pār republikāņu partijas aparātu un atbrīvojas no iekšējiem oponentiem.
Lai demokrāti varētu iegūt kontroli pār abām palātām, viņiem ir jāatkaro 24 vietas apakšpalātā un divas vietas Senātā. (Drošāk, protams, būtu četras, jo pašlaik demokrātiem Senātā ir 47 vietas, vēl divi mandāti pieder neatkarīgajiem senatoriem, kuri atbalsta demokrātus, taču ne par kādu absolūtu lojalitāti runas, protams, nav.) ASV iekšpolitikas specifika ir tāda, ka vēlētāji reti balso par esošo kongresmeņu un senatoru nomaiņu. Politiķi visbiežāk aiziet paši, un tieši par šīm vakantajām vietām, kuras tiek dēvētas par atvērtām, izvēršas galvenā cīņa.
Šoreiz būs atvērtas 37 republikāņu vietas apakšpalātā, un trīs – Senātā. Demokrātiem nāksies sargāt 17 atvērtās vietas apakšpalātā, savukārt Senātā viņiem atvērtu vietu nav. Tajā pašā laikā tiks dalīti 26 šobrīd demokrātiem piederoši senatoru krēsli, un tikai deviņas republikāņu vietas Senātā, kas izlīdzina iespējas un liek domāt, ka vairākumu Senātā republikāņiem izdosies saglabāt. Vairākumu apakšpalātā Tramps, visticamāk, zaudēs.
Protams, šeit vēl ir iespējami pārsteigumi, tomēr kopumā viss liecina, ka nedz Trampa atbalstītāji, nedz oponenti izšķirošu pārsvaru neiegūs, pamainīsies vienīgi stratēģiskās pozīcijas. Tas savukārt nozīmē, ka iekšpolitiskais haoss ASV turpināsies ar iepriekšējo sparu, atsaucoties uz visu pārējo pasauli, tostarp arī uz Latviju.
spogulis
Anna
Meždunarodnijs