Šobrīd tomēr kareivīgā retorika gan ir nedaudz pieklususi un parādās cerības uz diplomātiskiem risinājumiem.
Galvenais ir, ka mēģinājums atjaunot Bazuma varu ar ārvalstu spēku palīdzību rada liela mēroga reģionāla kara draudus, jo savu atbalstītāju netrūkst arī Nigēras huntai, kas var beigties ar vairāk par desmit valstu – no Alžīrijas līdz Nigērijai – iesaistīšanos karā. Šo valstu iedzīvotāju skaits ir līdzīgs apvienotās Eiropas iedzīvotāju skaitam, bet kā var izvērsties konflikta gaita, ir atklāti neskaidrs. Tostarp pastāv bažas, ka karš novedīs pie iekšpolitiskās nestabilitātes pieauguma virknē reģiona valstu.
Tieši bažas par iekšējo konfliktu vēršanos plašumā ir samazinājušas reģionam nozīmīgās Nigērijas sākotnēji kareivīgos noskaņojumus. Nigērijas galvenā problēma ir radikālais islāmisms, bet kara ar Nigēru gadījumā valstij draud arī Biafras (tās pašas, kuru aprakstīja Frederiks Forsaits) separātistu, kā arī musulmaņu – hausu (valsts lielākās etniskās kopienas) – nemieri. Hausas ir lielākā etniskā kopiena arī Nigērā un karot savā starpā kategoriski nevēlas.
Par atteikšanos no intervences ir paziņojusi arī Čada – Francijas galvenais atbalsta punkts reģionā. Šīs valsts amatpersonas neslēpj, ka kara gadījumā baidās no pret Franciju vērstiem nemieriem vai apvērsumu mēģinājumiem. Bez Nigērijas un Čadas Bazuma varas atjaunošana Nigērā nav reāla, jo pārējo profrancisko reģiona valstu militārais potenciāls ir nepietiekams un arī tās uztraucas par iespējamiem nemieriem.
Kopumā pastāv aizdomas, ka mēģinājums atjaunot Bazumu amatā beigsies nevis ar ātru un uzvarošu karu, bet gan ar asinsizliešanu, bēgļu straumēm Eiropas virzienā un Rietumu ietekmes reģionā dramatisku samazināšanos, ko nekavēsies izmantot Ķīna un Krievija. Domājams, ka ar potenciālo seku apzināšanos ir skaidrojama nupat ASV valsts sekretāra pirmās vietnieces posteni ieņēmušās Viktorijas Nulandas vizīte Nigērā ar mērķi panākt kompromisus vai vismaz nepieļaut Rietumu pretinieku ietekmes palielināšanos valstī.
Jautājums par šīs misijas efektivitāti gan ir diskutabls, tomēr vietā ir aksioma – kamēr runā diplomāti, lielgabali klusē –, kas tomēr vieš cerības, ka izdosies izvairīties no liela mēroga reģionāla kara.