Tikšanās paredzēta 16. jūlijā Somijas galvaspilsētā Helsinkos, un, pat ja tā nenovedīs pie kāda konkrēta rezultāta, tikšanās jebkurā gadījumā būs signāls, ka starp abām ģeopolitiskajām lielvalstīm ir iespējami arī kompromisi un spriedzes mazināšanās situācijā, kad savstarpējā neuzticība un abpusējās apsūdzības ir sasniegušas augstāko līmeni pēc aukstā kara beigām. Bez tam netrūkst arī jautājumu apspriešanai tieši valstu vadītāju līmenī – sākot ar bruņojuma kontroles līgumiem, Irānu un Ziemeļkoreju, bet beidzot ar enerģētiku, Sīriju un Ukrainu.
Papildus tam tikšanās ir izdevīga arī abiem līderiem personiski.
Putinam tā kalpos par kārtējo apliecinājumu, ka bez Maskavas līdzdalības nav iespējama daudzu globāla mēroga problēmu risināšana, savukārt par Trampu ir maz šaubu, ka viņš ir spējīgs pasludināt par savu uzvaru gluži vai jebkuru notikumu. Ņemot vērā amerikāņu bažas par Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu norisē, par šādu uzvaru varētu kļūt kāda vienošanās par abu pušu darbībām kibertelpā. Šādu vienošanos ASV savulaik parakstīja ar Ķīnu, un tā tiešām ievērojami mazināja kā ķīniešu aktivitātes, tā amerikāņu satraukumu par tām. Tuvojoties starpvēlēšanām, tas būs gājiens, izdevīgs Trampam, kas neko nemaksās Putinam.
Tajā pašā laikā gaidāmā tikšanās ir radījusi pamatīgu satraukumu kā Trampa iekšpolitisko oponentu nometnē ASV, tā starp amerikāņu sabiedrotajiem Eiropā.
Bažas ir saistītas galvenokārt ar to, ka ASV prezidents varētu panākt kādus kompromisus ar Krieviju, par maiņas monētām izmantojot saviem oponentiem vai eiropiešiem svarīgus jautājumus, kas tieši Trampam šķiet otršķirīgi.
Teorētiski iespējamo maiņas variantu saraksts ir plašs, kamdēļ regulāri izskan visdažādākās versijas, tajā skaitā arī visai fantastiskas.
Patiesais satraukuma iemesls kā par pašu tikšanos, tā par tās iespējamo iznākumu, visticamāk, gan ir meklējams pavisam citur. Abu lielvalstu prezidenti pārstāv tos politiskos spēkus, kuri uzskata – liberālā pasaules kārtība ir sevi izsmēlusi, un pasaule strauji tuvojas tā dēvētajiem postrietumiem, kaut gan termins šajā gadījumā nav svarīgs. Redzējumi par to, kāda izskatīsies postrietumu pasaules kārtība, ASV un Krievijas līderiem, protams, radikāli atšķiras, taču vismaz attiecībā uz atskaites punktu viņu domas saskan. Un, ja neparādīsies liberālajam alternatīvs piedāvājums, tad agri vai vēlu, bet saskaņa tiks atrasta arī citos jautājumos.