Lēmums saistīts ar to, ka akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi ES fondu programmā Starptautiskās konkurētspējas veicināšana. Nenoliedzami uzņemošais tūrisms, respektīvi, ārvalstu viesu ierašanās Latvijā, salīdzinot ar daudzām citām tautsaimniecības nozarēm, ir relatīvi vienkāršs bizness. Nav jābūvē rūpnīcas, nav jāpērk ražošanas iekārtas, nav vajadzīgi īpašas specializācijas eksperti. Pietiek tikai skaisti sasaiņot to, kas Latvijā jau ir, – dabas objektus, kultūras iestāžu piedāvājumus, naktsmītnes, ēšanas vietas –, piesaistīt speciālistus, kuri izprot tūrisma pamatprincipus, zina svešvalodas un kuriem labi izdodas sadarbība ar dažādu kultūru cilvēkiem, un bizness gatavs.
Teorētiski solis veicināt tieši darījumu tūrismu šķiet visai saprātīgs, jo, kā apgalvo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, darījumu pasākumi ļauj piesaistīt "maksātspējīgākos ārvalstu tūristus, kas vidēji tērē četras reizes vairāk nekā vidējais ārvalstu tūrists Latvijā". Tāpat nenoliedzami darījumu tūrisms nāk par labu valsts prestižam, ļaujot lepoties ar to, ka Latvija var viesiem piedāvāt kaut ko nopietnāku par Ziemassvētku tirdziņiem. Tomēr viss nebūt nav tik ideāli, ir arī dažādas grūtības. Avīze Diena, pēdējo gadu laikā vairākkārt rakstot par konferenču biznesu, uzklausījusi daudzu šīs nozares pārstāvju teikto, un no uzņēmēju viedokļiem izkristalizējušās četras problēmas.
Pirmkārt, Rīgā un arī jebkur citur Latvijā trūkst telpu vērienīgu augsta līmeņa konferenču rīkošanai. Otrkārt, Rīgā vēl kādus nebūt variantus var izdomāt, taču citās Latvijas pilsētās atrasttelpas plašas, respektablas konferences rīkošanai, viesu izmitināšanai un ēdināšanai var izrādīties neiespējamā misija.
Treškārt, vērts padomāt par sākotnējo iespaidu, kāds darījumu tūristiem rodas par Latviju, izkāpjot no transportlīdzekļa. Rīga neapšaubāmi var lepoties ar savu lidostu. Gan vizuāli, gan plānojuma loģikas ziņā, gan arī pieejamā servisa (taksometri u. c.) jomā starptautiskā lidosta Rīga godam var sacensties ar citām Eiropas lidostām. Ar pasažieru ostu ir mazliet bēdīgāk, tai pagaidām pietrūkst tā modernā spožuma, kāds piemīt, piemēram, Tallinas un Helsinku pasažieru ostām. Savukārt autoostas kolorīts ir tāds, kāds estētiski varētu patikt mākslinieciski noskaņotiem hipsteriem, bet ir visai tālu no tā, kas tiek uzskatīts par atbilstošu darījumu tūristu prasībām. Ceturtā problēma, kas apēno darījumu tūrisma triumfu, nav saistīta ar Latviju, bet gan ar globālajām tendencēm – moderno tehnoloģiju attīstību, jo tagad virtuālajā realitātē iespējams īstenot to domu apmaiņu, kam senāk bija nepieciešama tikšanās klātienē, piemēram, konferencē.
Rezumējot jāteic – cerams, ka darījumu tūrisma attīstība notiks sistemātiski, apzinoties gan Latvijas tūrisma infrastruktūras stiprās puses, gan novēršamos trūkumus, gan arī moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, nezaudējot konkurences cīņā ar šīm tehnoloģijām.
Trollis JT