Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā ir reāls fakts, un būtu absurdi vienas valsts agresiju pret citu valsti aizplīvuroti dēvēt par krīzi vai konfliktu un izvairīties no Krievijas vārda minēšanas tikai tāpēc, lai kādam neradītu psiholoģisku diskomfortu. Politkorektums, protams, ir svarīgs, bet tas nedrīkst aizēnot patiesību.
Pašmāju kreisajiem liberāļiem, no kuru vides skan vaimanas, ka tagad diskomfortu izjūtot Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, gan nevajadzētu ļaut, lai ar viņiem manipulē tie, kuriem labi izdodas citos radīt vainas sajūtu, bet gan pašiem skaidri apzināties, ka par Latvijā un daudzviet citur pasaulē vērojamo nelabvēlīgo attieksmi pret Krieviju ir atbildīga tikai un vienīgi pati Krievija, kurā pie varas ir Vladimirs Putins. Iebrukt Ukrainā bija Krievijas politiskās vadības lēmums, un Krievijai ar šī lēmuma sekām ir jārēķinās.
Savukārt par to, ka pastāv centieni mazināt Krievijas atbildību, liek domāt tas, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība/Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) bija viena no 13 EP deputātiem, kas balsoja pret EP rezolūciju Ukrainas atbalstam (par balsoja 637 deputāti, atturējās 26), un svarīgākais ir tas, ka šī politiķe pārstāv konkrētu elektorātu – pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, T. Ždanoka 2019. gada EP vēlēšanās saņēma 46 905 vēlētāju balsis.
Tiesa gan, arī latviešu nacionālo spēku izpausmes ir diskutablas. Var jau mudināt ātri pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, bet ar saukļiem ir par maz, – jābūt pārliecībai, ka skolās ir nepieciešamie mācību materiāli un vajadzīgais pedagogu skaits.
Rezumējot var sacīt, ka mūsu sabiedrības saliedēšanai, uz ko aicina premjerministrs, svarīga ir cieņpilna attieksme citam pret citu, nespriežot par cilvēka personību, politiskajiem uzskatiem un iespējamajiem rīcības modeļiem pēc viņa tautības un neprovocējot sīkus strīdus.
Taču ir arī svarīgi neignorēt jauno – kara – realitāti, kas sākās 24. februārī, un atpazīt ne tikai dezinformāciju, bet arī manipulācijas.
Būt vienotiem, nevis naiviem
Pēdējā laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) visai uzsvērti aicinājis sabiedrību būt saliedētai. Pēc būtības šādu aicinājumu var vērtēt atzinīgi – Latvijas iedzīvotājiem, kuri jau divus gadus spiesti pielāgoties Covid-19 pandēmijai, šoziem sadzīvot ar inflāciju un kuriem kopš 24. februāra satraukumu rada Krievijas iebrukums Ukrainā, strīdi par nacionālo tematiku nekādā ziņā nav vajadzīgi. Turklāt skaidrs, ka, tuvojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nacionālus saukļus var izmantot dažādu virzienu politiskie radikāļi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.