Tomēr Covid-19 pandēmijas laiks ļauj izdarīt gan iepriecinošus, gan ne īpaši glaimojošus secinājumus par izglītības kvalitāti. Iepriecina tas, ka iegūtās izglītības kvalitāte nodrošina elastīgu domāšanu, kas daudziem ļāvusi veiksmīgi pielāgoties Covid-19 krīzei. Ir ne mazums uzņēmumu, kuri prasmīgi ieviesuši attālinātu darbu un attīstījuši e-komerciju, ir kultūras projekti, kuri guvuši panākumus digitālajā vidē, kā arī ir daudz tādu cilvēku, kuri, pēc tam kad pandēmija viņiem atņēma ierasto profesiju, prasmīgi turpina karjeru citā jomā vai arī ierastās nozares ietvaros ir pārkvalificējušies.
Savukārt negatīvie secinājumi par izglītības kvalitāti saistīti ar to, ka daļa mūsu līdzcilvēku aizklīst aizvien dziļāk sazvērestības teoriju labirintos un, sekojot dažādu populistu iedegtajām maldugunīm, brien aizvien staignākā purvā.
Protams, arī cilvēks, kurš ieguvis kvalitatīvu izglītību, var raizēties par to, kādu ietekmi radīs vakcīna pret Covid-19, taču šīs bažas būs saistītas ar iespējamo sliktu pašsajūtu, kāda varbūt reiz bijusi pēc kādas citas vakcīnas. Cilvēks, kurš ieguvis kvalitatīvu izglītību, neklaigās: "Mūs nočipos! Ar mums visiem eksperimentē!» Tāpat kvalitatīvu izglītību ieguvis cilvēks saprot, ka, organizējot vakcināciju pret Covid-19, valdošā koalīcija pieļāvusi daudzas kļūdas, un šo kļūdu vidū ir gan novilcinātā vakcīnu iegāde, gan haotiskā vakcinācijas gaita šā gada pavasarī, gan neprasmīgā komunikācija, sākotnēji aizvainojot tos iedzīvotājus, kuri vēlējās vakcinēties, bet bija spiesti cīnīties ar haosu, un pēc tam visai robusti dalot sabiedrību vakcinētajos un nevakcinētajos. Taču izglītots cilvēks saprot arī to, ka analītiski jāvērtē politiskie opozicionāri, jo valdības agresīva kritizēšana vēl negarantē prasmi ieviest tādus risinājumus, kas nodrošinātu gan epidemioloģiskās, gan ekonomiskās situācijas uzlabošanos.
Kvalitatīvu izglītību ieguvušie arī saprot, ka jebkuras jomas eksperti var kļūdīties, taču tāpēc jau nav naivi jātic katram, kurš par pašpasludinātu epidemiologu pēkšņi kļuva 2020. gada martā, kad izrādījās, ka tieši «šokējoši atmaskojumi" par koronavīrusa tēmu izpelnās lielu ievērību sociālajos tīklos.
Būt izglītotai sabiedrībai
Tuvojoties 1. septembrim – jaunā mācību gada sākumam, likumsakarīgas ir pārdomas par jau pieaugušo līdzcilvēku izglītības kvalitāti. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2019. gadu rāda, ka tādu iedzīvotāju, kuri ieguvuši vienīgi pamatizglītību, īpatsvars Latvijā ir neliels, piemēram, 45–54 gadus veco cilvēku vidū – tikai 5,5%. Savukārt augstākā izglītība šajā vecuma grupā ir 31,8% iedzīvotāju. Arī citi dati apliecina – nav pamata apgalvot, ka mūsu sabiedrība būtu neizglītota.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.