Jūsuprāt, valstij Citadele banka ir jāpārdod privātajam investoram?
Jāatceras ekonomiskās krīzes brīdis un tas, ka krīzes laikā Parex bankai bija grūtības, bet valsts pieņēma lēmumu sniegt šai bankai valsts atbalstu. Tā kā jau esam gadus desmit Eiropas Savienībā (ES), valsts atbalsta sniegšana vienai bankai ir ar likumiem regulēts process, un tajā brīdī, kad valsts sniedz atbalstu kādam tirgus dalībniekam, šis atbalsts ir terminēts. Nauda, ko valsts ieguldījusi Citadelē, pēc būtības ir Parex bankai sniegts valsts atbalsts, un tā uz to arī jāraugās. No ekonomikas viedokļa lūkojoties, finanšu sektora pilnīga veselība ir atgūta tad, kad valsts atbalsta sniegšana ir noslēgusies. Valsts kapitāldaļu pārdošana privātajam sektoram ir tas tests, kas parāda, ka loks noslēdzies. Proti, ka tirgus šo banku, kurai sniegts valsts atbalsts, novērtējis kā tirgus darbībai atbilstošu spēlētāju, kas spējīgs atkal strādāt atbilstoši tirgus apstākļiem.
Citadele banka jāpārdod tieši šovasar?
Bija jāpārdod agrāk. Valsts strādāja pie tā, lai ar Eiropas Komisiju saskaņotu termiņa pagarināšanu. Valsts atbalstam vienmēr ir termiņi, reāli - pieci gadi, un, piecu gadu kontekstā raugoties, ir skaidrs, ka ekonomiskais cikls noslēdzies. Arī Eiropā krīze ir pārvarēta. Lielākajā daļā Eiropas valstu atsākusies izaugsme, un ir loģiski, ka šajā periodā valsts iziet ārā no atbalsta sniegšanas procesa, kas reāli nozīmē valstij piederošo akciju pārdošanu privātajam investoram.
Situāciju starptautiskajos finanšu tirgos vērtējat kā Citadeles pārdošanai labvēlīgu?
Ir atbilstoši tirgus konsultanti, kuri vērtē, vai valsts ar savu īpašumu rīkojas atbildīgi. Mums ir iespēja paļauties, ka valdība zina, ko dara.
Jums kā Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidentam šķiet, ka Latvijas tirgū ir kāds spēcīgs spēlētājs, kas varētu iegādāties Citadele banku?
Man ir ļoti grūti teikt, vai ir kāds spēcīgs spēlētājs no vietējā tirgus vai arī ir kāds spēcīgs ārvalstu spēlētājs. Kopumā, no veselīgas konkurences viedokļa vērtējot, jo vairāk ir stipru investoru ar lielām kabatām, jo tirgum tas ir labāk. Tas veido stabilitāti un pārliecību, ka būs pieejams papildu kapitāls tirgū, turklāt tas arī rada zināmu spiedienu uz konkurenci. Patērētājam ir izdevīgi, ka tirgū ir gana daudz banku, kuras ir savstarpēji ieinteresētas iegūt klientus - gan uzņēmēju vidū, gan mājsaimniecību vidū. Jāsaprot, ka Latvijas situāciju ietekmē tas, ka mūsu tirgus ir mazs tirgus, tāds tirgus kā Londonā vai Briselē Rīgā un pat visā Latvijā nekad nebūs. Svarīgi ir tas, ka mēs spējam tirgū nodrošināt konkurenci.
Pēc jūsu vadītās asociācijas datiem, banku skaits Latvijā radikāli nemainās.
Nedaudz, bet tomēr samazinās - ja mēs runājam par tām bankām, kuras strādā vietējā tirgū. No tirgus ir aizgājuši gan itāļu, gan amerikāņu, gan īru uzņēmēji, un, no šāda viedokļa raugoties, jāsaprot, ka arī kopējā finanšu sektora rentabilitāte pēc pēdējā laikā ieviestajām reformām ir ar citu pelnītspējas slieksni, nekā bija iepriekš.
Jūs runājat par pēckrīzes periodu?
Jā, par pēckrīzes periodu, kad daudzas reformas tika vērstas uz to, lai nodokļu maksātājiem vairs nebūtu jālīdzfinansē finanšu sektora problēmas. Paralēli tas nozīmē arī lielākus biznesa brīvības ierobežojumus.
Tātad pēdējos gados ārvalstu bankām strādāt Latvijā kļuvis sarežģītāk?
Es runātu par visu ES teritoriju, ne tikai Latviju. Visā ES ieviestās reformas - vairāk nekā 40 direktīvu un regulu - ir vērstas uz to, lai uzlabotu finanšu stiprību un stabilitāti, lai būtu lielāka kontrole par ātri augošiem riskiem, un visas šīs reformas bija un ir vērstas uz to, lai bankas kļūtu stiprākas un būtu arī uz tirgu orientētas. Tomēr ir arī otrs paralēlais mērķis - mazā un vidējā biznesa izaugsme un ekonomiskās aktivitātes veicināšana. Jāsavieno divi aspekti - lai mazais uzņēmējs un vidējais uzņēmējs var pietiekami ērti un brīvi piekļūt finansējumam, ja viņam ir biznesa ideja, un lai tiktu sekmēta banku sektora stabilitāte.
Pilnu interviju lasiet otrdienas, 15.jūlija, laikraksta Diena 8.-9.lpp.!