Protams, īsti nevar pārmest Rimšēvičam principiālo ietiepību pašam neatkāpties no LB prezidenta amata, jo to viņam arī neliek neviens normatīvais akts – notiesāts viņš nav, tātad šajā gadījumā darbojas nevainīguma prezumpcija. Vēl jo vairāk – pagaidām nav dzirdēts, ka KNAB būtu mainījis Rimšēviča statusu no aizdomās turētā uz apsūdzēto. Līdz ar to juridiski viņam ir visas tiesības kaut vai formāli "uz papīra", tomēr aizvien būt par LB prezidentu.
Cits jautājums ir par to, kāpēc savulaik likumdevēji radījuši šādu traģikomisku juridisku kāzusu, paši sev sasienot rokas un
faktiski nosakot, ka LB prezidents ir vienlīdzīgāks nekā pārējie vienlīdzīgie.
Protams, ir tikai loģiski, ka šāda līmeņa amatpersonai tiek nodrošināta aizsardzība pret iespējamām politiķu ambīcijām "nomest no amata" tikai tāpēc, ka cilvēks ir neērts vai vienkārši ir "nepareizi domājošs". Tomēr nākas secināt, ka šis aizsardzības mehānisms ir iedzinis likumdevēju strupceļā, jo būtībā valstij jeb šajā gadījumā Latvijas pilsoņiem nav nekādu iespēju atlaist no darba cilvēku, kurš konkrētu apstākļu dēļ ir zaudējis vismaz noteiktas daļas savu darba devēju uzticēšanos. Jau atkal nākas atsaukties uz privāto sektoru, taču – biznesā nevienam šāds nožēlojams paradokss pat lielākajos murgos nav rādījies.
Par Rimšēviča vainu vai nevainīgumu lems tiesa, nevis es, Jānis, Anna vai Saeimas deputāti, tāpēc Rimšēvičam ir visas tiesības ignorēt jebkurus mūsu viedokļus un kaut vai "uz papīra" palikt LB prezidenta amatā līdz pat savu pašreizējo pilnvaru beigām (jo diez vai iespējamais tiesas spriedums būs agrāk par Rimšēviča pašreizējo pilnvaru termiņa beigām). Tomēr grūti saprast viņa izvēlētās stratēģijas loģiku, apzinoties, ka jebkurā gadījumā viņam jau šobrīd ir publiski piekārts "izstumtā" statuss un būtībā viņa profesionālajai karjerai Latvijā un, iespējams, arī ES ir pārvilkta ļoti trekna svītra.
Arī vakar Saeimas balsojumā 55 deputātu atbalstītais aicinājums Rimšēvičam atkāpties no amata ir tikai formāla attieksmes demonstrēšana pret viņa pašreizējo statusu un situāciju kopumā. Tomēr, iespējams, šis parlamenta lēmums liks "baņķierim bez portfeļa" pārdomāt savu nostāju.
Jo, lai arī simbolisks, tomēr tas vienlaikus ir tiešs politisks Latvijas likumdevēja signāls ārvalstu partneriem attiecībā uz nacionālās bankas vadītāju.
Kad Saeima palūgsies Truksnim?
drošības līdzeklis ir prettiesisks
Bāc