Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Bez ilūzijām par Baltkrieviju

Karadarbības Ukrainā dēļ bez nepieciešamās ievērības ir atstāta situācija Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā, lai gan šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pats tuvākais Krievijas sabiedrotais pret Ukrainu izvērstajā agresijā, kā arī turpina īstenot pasākumus savas varas nostiprināšanai ilgtermiņā.

Jāatgādina, ka Baltkrievijā nupat notika rietumvalstu neatzīts referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā, pēc kura pašsaprotami tika paziņots, ka vairākums iedzīvotāju šīs pārmaiņas ir atbalstījuši. Formāli izmaiņas paredz Valsts prezidenta varas samazināšanu, taču faktiski arī pēc izmaiņu stāšanās spēkā nekas nemainīsies, jo atsevišķas prezidenta pilnvaras vienkārši tiek nodotas institūcijām, kuru darbību pilnā mērā kontrolē prezidents. Ņemot vērā dramatiskās izmaiņas uz ģeopolitiskās skatuves, pastāv aizdomas, ka balsojums par izmaiņām valsts konstitūcijā tika sarīkots vienkārši pēc inerces.

Nesalīdzināmi svarīgāks šajā gadījumā gan ir Minskas viennozīmīgs atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā, gan arī paziņojumi, ka tās stratēģiskā izvēle ģeopolitiskajā konfliktā starp Krieviju un Rietumiem nepārprotami ir par labu Krievijai. Tostarp ir atklāti paziņots, ka Minska būs gatava izvietot savā teritorijā Krievijas kodolieročus gadījumā, ja tādi parādīsies, piemēram, Polijā. Var īpaši nešaubīties, ka iepriekš minētais princips attiecas ne tikai uz kodolieročiem, bet arī uz dažāda cita veida bruņojumu. Rezultāts tikmēr būs aizvien pieaugoša spriedze Baltkrievijas un tās rietumu kaimiņvalstu attiecībās, turklāt vienmēr ir jāpatur prātā, ka caur Baltkrieviju un Lietuvu iet transporta koridors no Krievijas uz tās Kaļiņingradas apgabalu. Pēdējais vienmēr ir ticis uzskatīts par potenciālu militāra konflikta cēloni, un šobrīd var teikt, ka riski ir sasnieguši iepriekš nekad nepieredzētu līmeni.

Medaļai gan ir arī otra puse. Baltkrievija cenšas uzņemties starpnieka lomu sarunās starp Krieviju un Ukrainu, iespējams, cerot, ka šādi tai izdosies mazināt pret to vērstās rietumvalstu  sankcijas. Pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā Minskai tieši starpnieces statuss ļāva mazināt Rietumu spiedienu un zināmā mēra atgriezties starptautiskajā apritē, un nav izslēgts, ka tiek mēģināts atkārtot šo gājienu. Tiesa, pirms astoņiem gadiem kā ģeopolitiskā situācija, tā attieksme pret Baltkrieviju Rietumos bija jūtami cita, un arī Lukašenko režīms nelolo ilūzijas, ka tam ir iespējams atrast kompromisus ar Rietumiem.

Raugoties no rietumvalstu skatpunkta, vienīgais pieņemamais variants ir prorietumnieciskās opozīcijas nākšana pie varas Baltkrievijā, bet tas vismaz pārskatāmā nākotnē ir atklāti mazticami. Rezultātā jaunais dzelzs priekškars, kuru Rietumi šobrīd velk starp sevi un Krieviju, sniegsies arī pa Eiropas valstu un Baltkrievijas robežu, un tas ir fakts, ar kuru jārēķinās visiem Minskas kaimiņiem, ieskaitot Latviju. Ir jārēķinās gan ar ekonomisko saišu strauju un tālāku samazināšanos, gan ar politiskās konfrontācijas un militāru risku tālāku pieaugumu, iztiekot bez jebkādām ilūzijām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē